Ja jums kādreiz ir bijusi krāsns, īpaši pirts krāsns, jūs zināt to sajūtu: tikko likts ugunskurs, šķiet, ka malkas baļķi ir labi, sausi, izskatās kvalitatīvi… bet pēc 40 minūtēm — viss, palikuši tikai ogles, un jādodas atkal piešķilt.
Man tas notika regulāri. Īpaši ziemā, kad gribas ne tikai «uzkurināt», bet arī patiesi sasildīties.
Sākumā vainoju visu pēc kārtas: malku, dūmvadu, laika apstākļus, veco krāsni. Nu, kā gan citādi? Ieliec malku, dedzini kurināmo, bet siltuma maz. Līdz kādu reizi, dzerot tēju ciematā, nepiespriedos ar draugu, kas pats kurina gan pirts krāsni, gan māju, gan gatavo sagataves. Vārds pa vārdam, un viņš man atklāja vienu metodi, kas burtiski mainīja manu skatījumu uz to, kā gudri sakurināt krāsni.
Kāpēc malkas ātri sadegas un ko mēs darām nepareizi
Teikšu tieši: visbiežāk problēma nav tikai malkā, bet gan tās kārtošanas un aizdedzināšanas metodē. Jā, arī koksne ir svarīga:
Akācija, kļava, plūme – blīvi baļķi, deg lēni un ilgi
Ozols, bērzs, bumbieris – vidēja cietība, labs variants
Priede, egle, ābele – viegli, sausi, bet ātri sadegas un krakšķ
Bet pat labu malku var „izdedzināt caur cauruli”, ja pieiet nepareizi. Un lielākā daļa no mums tieši tā arī dara: liekam baļķus, zemāk – papīru ar bērzu mizu, aizdedzinām, un viss – sākas liesma, sākas karstums, bet kopā ar to vērtīgā siltuma daļa aiziet dūmvadā. Spēcīgi, ātri, bezjēdzīgi.
Ko es tagad daru citādi: metode „no augšas uz leju”
Šeit ir būtība:
Sākumā – visresnākie baļķi. Liekam tos pašā apakšā, cieši, šķērsām.
Pēc tam – vidējie baļķi. Arī ne vienkārši, bet kārtīgi sakārtojam.
Augšā – plāni šķelti baļķīši un aizdedzināmais materiāls: bērza miza, sausi mazi zari, var arī papīru.
Aizdedzina tikai no augšas.
Kāpēc tas darbojas:
Liesma deg lēni no augšas uz leju. Deg šķelda, pēc tam vidējie baļķi, un tikai pēc tam pamats. Siltums neiet dūmvadā, bet lēnām izdalās telpā. Gaiss plūst mēreni, degšana mierīga, bez straujiem uzliesmojumiem.
Lasi vēl: Kāpēc nekad nevajadzētu vārītas olas tūlīt likt aukstā ūdenī
Un jums nav jāskrien ar rokām pilnām malkas, kā trakam – jūs kurināt mierīgi, lietderīgi un gudri.
Pārbaudīts savā pirtī: malkas deg daudz ilgāk
Es veicu nelielu eksperimentu. Ņēmu vienu un to pašu rokas baļķu kaudzi, 10–12 baļķus. Mēģināju vecajā veidā – apakšā aizdedzinot, un jaunajā, „no augšas uz leju” metodē.
Atšķirība – vismaz 2, dažkārt pat 4 reizes.
Vecais veids – 50–60 minūtes.
Jaunais – līdz 3–5 stundām lēnas sadegšanas un siltuma.
Un kas vēl patīkami – dūmu gandrīz nav redzams. Viss sadegas tīri, gandrīz bez atliekām. Mazāk pelnu, mazāk pūļu.
Daži svarīgi niansējumi:
Koloskrāsns gadījumā gaisa ir patiešām vairāk, un baļķi deg spoži, bet ātri. Šī metode palīdz „nomierināt” liesmu.
Ideālā gadījumā pelnu slānis apakšā vismaz 9 cm. Tas ir siltumizolācija un metāla aizsardzība.
Krāsns jānotīra no sodrējiem un piedeguma, tad vilkme ir stabilāka un degšana vienmērīgāka.
Ja nevēlaties „izdedzināt malku caur cauruli”, bet gribat siltumu ilgam laikam un bez skriešanas pēc nākamās rokas kaudzes, vienkārši izmēģiniet malkas sakārtošanu citādi.
Lasi vel: Paklāja smarža pazudīs acumirklī — lēts līdzeklis ķīmijas vietā
Vienkārša metode, ko man parādīja kāds cilvēks no ciemata, taupa degvielu, spēkus un laiku. Ziemā tas ir īpaši vērtīgi.
