Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsver, ka pat tad, ja vētra ir nopietni sabojājusi vai pilnībā izgāzusi aizsargājamu koku, tā aizvākšanai ir nepieciešams saņemt oficiālu saskaņojumu. Dižkoki, vēsturiskas alejas un dendroloģiskie stādījumi nav tikai koksne – tie ir valsts nozīmes dabas pieminekļi, kuru statusu un apsaimniekošanu stingri regulē Latvijas likumdošana.
Jebkāda pašvaldīgas rīcība attiecībā uz šiem objektiem bez atļaujas ir aizliegta, taču DAP apliecina, ka iesniegumi, kas saistīti ar dabas stihiju radītiem postījumiem, tiek izskatīti ārpus kārtas kā prioritāri jautājumi.
Rīcība akūtas bīstamības un avārijas situācijās
Ja vētras rezultātā dižkoks ir kļuvis par tiešu draudu cilvēku drošībai vai īpašumam, īpašniekam ir jārīkojas ātri, tomēr ievērojot noteiktu procedūru:
Fiksēšana: Bojātais koks obligāti jānofotografē tā, lai skaidri redzami postījumi un koka atrašanās vieta attiecībā pret apdraudēto infrastruktūru.
Saziņa: Nekavējoties telefoniski jāinformē DAP par nepieciešamību novērst avārijas situāciju.
Dokumentēšana: Pēc bīstamības novēršanas DAP ir jānosūta rakstisks iesniegums kopā ar fotogrāfijām, lai saņemtu pēctecīgu rakstisku atļauju.
Šāda kārtība attiecas uz gadījumiem, kad stumbrs ir bīstami sašķēlies, sakņu sistēma ir daļēji izcelta vai koks ir sasvēries virs ēkām, ceļiem un gājēju celiņiem.
Ja koks ir bojāts, bet nerada tūlītēju apdraudējumu
Situācijās, kad dižkoks ir gājis bojā, zaudējis augtspēju vai ir pilnībā nolūzis, taču neatrodas blakus infrastruktūrai un nevienu neapdraud, sasteigta rīcība nav pieļaujama. Šādos gadījumos zemes īpašniekam:
Jāiesniedz rakstisks iesniegums DAP;
Jāgaida oficiāla atļauja, pirms uzsākt jebkādus darbus;
Jāņem vērā, ka atļaujā var tikt ietverti specifiski nosacījumi, piemēram, prasība atstāt koka stumbru vai tā daļas sadalīšanai dabiskā vidē.
Dižkoks kā mājvieta retām sugām
DAP īpaši vērš uzmanību uz to, ka dižkoks ir uztverams kā patstāvīga un sarežģīta ekosistēma. Arī miris vai nolūzis dižkoks turpina kalpot kā dzīvotne daudzām īpaši aizsargājamām un apdraudētām sugām – putniem, sikspārņiem, retām piepēm, sūnām, ķērpjiem un unikāliem kukaiņiem.
Tāpēc atsevišķos gadījumos DAP var aizliegt stumbra aizvākšanu, ja tajā konstatētas retas sugas mājvietas. Šādos gadījumos koksne jāatstāj tās atrašanās vietā, lai nodrošinātu bioloģisko daudzveidību.
Kā pārliecināties par koka statusu un pienākumiem
Ja īpašnieks nav pārliecināts, vai viņa teritorijā esošais koks ir aizsargājams, to var pārbaudīt dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”. Tajā ir reģistrēti visi zināmie dižkoki un alejas.
Saskaņā ar “Īpaši aizsargājamo teritoriju vispārējiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem”, par koka stāvokli un drošību ir atbildīgs tieši zemes īpašnieks. Viņa pienākums ir:
Regulāri sekot līdzi koka veselības stāvoklim;
Nodrošināt savlaicīgu sakopšanu (saskaņojot ar speciālistiem);
Informēt DAP par jebkādām būtiskām izmaiņām, piemēram, lielu zaru nolūšanu vai koka kalšanu.
