Dažreiz visvienkāršākās lietas izrādās visnoderīgākās. Un uzzini par tām ne no televīzijas, ne pat no interneta, bet no cilvēkiem — pavisam parastiem, tādiem pašiem kā mēs.
Es uzzināju no sava kaimiņa. Viņš dzīvo māju tālāk, atraitnis, zelta rokas, strādā katlu mājā, bet mājās viņam viss kārtībā — akurāti un praktiski.
Kādreiz pastāstīju viņam par savu veco veļas mašīnu, kas jau četrpadsmito gadu kalpo. Un viņš man saka:
— Noliec aiz mašīnas pudeli.
— Kādu vēl pudeli?
— Pašu parastāko. Plastmasas. No ūdens. Tukšu. Tikai ne mazo — vismaz 5 litru tilpuma.
Viņš to pateica un aizgāja. Bez paskaidrojumiem. Bet man taču tagad interesanti. Atnācu mājās, apsēdos uz taburetes, paskatījos uz savu veļas mašīnu. Pagāja kādas trīs dienas pēc sarunas ar kaimiņu . No rīta mazgāju ziemas jaku pirms nolikšanas uzglabāšanai, un mašīna tā “izšāvās” uz sienas pusi, ka gandrīz šļūtene izrāvās. Tad es atcerējos to padomu. Aizgāju uz šķūnīti, paņēmu tukšu pieclitru ūdens pudeli. Ieliku to vertikāli starp sienu un veļas mašīnu. Un kā jūs domājat?
Lasi vēl: Pienenes var šādi sagatavot ziemai: Pamēģināju – un tagad tā daru katru gadu
Mašīna strādā, dūc, mazgā, bet nesitas pret sienu, nekustas uz sāniem — stāv kā piesista. Izrādās, viss noslēpums ir tajā, ka tukšā plastmasas pudele darbojas kā amortizators — tā iepriekš spiežas un neļauj mašīnai aizslīdēt atpakaļ vai uz sāniem.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu….
