Intervijā raidījumā “Katrīnas sapņi” Maestro Raimonds Pauls, stāstot par savu dzīvi, atbildējis arī uz jautājumu – kas ir tas, kas viņu padara patiešām laimīgu…
Mana attieksme pret darbu nav tāda kā daudziem citiem cilvēkiem. Piemēram, kas ir disciplīna darbā? Tā ir ierašanās laikā uz mēģinājumiem. Es runāju par savu darbu! Tāpēc, ja man nav laikā ieradušies mūziķi vai aktieri, tas ir ļoti slikti. Tad es jau sāku satraukties. Bet man tas uztraukums ir jārāda iekšēji, jo… nu ko tad – es klaigāšu? Ļoti retu reizi es varu to atklāti parādīt, drīzāk es savā stilā būšu ironisks.
Pēc tam es šiem cilvēkiem varu “ieknābt” – vai nu uz skatuves vai kā citādi, man ir dažādi paņēmieni. Daudzi cilvēki tāpēc bieži vien nesaprot, vai es runāju nopietni.
Vispār man ir pārāk mīksts raksturs visām tām televīzijām un intervijām, ja godīgi, man jau sen būtu jāiemācās pateikt nē. Vienreiz man bija jāsveic Laima Vaikule jubilejā, nu cik tad var?
Lasi vēl: 13. jūnijs – Vecā Ūsiņa diena, kad godināja zirgus: ko šajā dienā nedrīkst darīt, lai neaizbiedētu labos gariņus
Bet vispār man dzīvē ir paveicies, neskatoties uz dažādiem dzīves brīžiem. Es varu sevi saukt par laimīgu cilvēku. Reti tagad kāds tā saka. Bet tas viss man ir saistīts gan ar manu ģimeni un saistīts ar manu darbu. Nu, es esmu laimīgs, kad es varu kāpt uz skatuves. Es zinu, ka šovakar te teātris, piemēram, būs pilns ar cilvēkiem un tā tālāk. Lūk, tā arī ir mana laime!
Tomēr vissvarīgākais ir, lai mājās viss būtu kārtībā. Ar ģimeni, ar meitu, ar mazmeitām, kuras diemžēl mācās citās valstīs. Es negribu teikt tādas standarta frāzes, jo patiesībā tas ir daudz sarežģītāk.
Bet tomēr miers, kas tev ir mājās, ja tāds ir, dod tev ļoti daudz. Nedod Dievs, ja tev kaut kas tur nav… kaut kādi strīdi. Mums te ir pārāk daudz šķirtu ģimeņu, tas ir briesmīgi. Es savā vecumā varu teikt, ka man ir ļoti paveicies.
Raimonds Pauls sniedz interviju raidījumā “Katrīnas sapņi”:
