Soli pa solim tehnoloģija trīskārtīgam ražām
Pēc teorijas pārejam pie prakses – te nozīme ir katrai niansei. Mizas ieroku nevis pie paša stumbra, bet atkāpjoties 30–40 cm. Tieši tur atrodas smalkās saknītes, kas uzņem barību.
Ap krūmu izrok seklu grāvīti 10–15 cm dziļumā, ne vairāk. Ja dziļāk – saknes neaizsniedz barību. Ja seklāk – peles atradīs mizas un sarīkos dzīres. Pārbaudīts praksē. Grāvīša platums apmēram kā lāpstas asmens – tā ērtāk mizas vienmērīgi izkliedēt.
Vispirms ieberu mizas 3–4 cm slānī. Pēc tam katram metram grāvja pievienoju sauju pelnu. Pelni papildina barību ar kāliju un mikroelementiem.
Jaunam krūmam pietiek ar trešdaļu spaiņa mizu. Vecākam – ar pusi spaiņa. Vairāk nav jēgas – no pārpilnības krūms sāks dzīt lapas un zarus, nevis ogas.
Daudzi kļūdās un ber mizas tieši pie stumbra. Tur aug tikai resnās saknes, kas vada sulas, bet neuzņem barību. Smalkās uzsūcošās saknītes atrodas vainaga malās. Pēc ieriešanas noteikti aplaistu – vienam krūmam pietiek ar spaini ūdens. Ūdens mīkstina mizas un ierosina to sadalīšanos. Pārsedzu ar zemi un uzberu 2 cm kūdras mulčas.
Svarīgi izvēlēties pareizu laiku. Vislabāk pie +5…+12 grādiem. Karstumā mizas sapūst pārāk ātri, bet salā tās vispār nesāk sadalīties.
Bet ir vēl pāris nianses, kas padara šo mēslojumu īpaši efektīvu.
Rezultāti un ilgtermiņa stratēģija
Apguvis šo tehnoloģiju, pārgāju pie rezultātiem un visa gada plānošanas. No viena upeņu krūma tagad novācu 2,5–3 kg ogu iepriekšējo 1,5 kg vietā. Ogu izmērs pieauga no zirņa līdz vidējai ķiršogai.
Kartupeļu mizas neko nemaksā, gada laikā to sakrājas pietiekami visam dārzam.
Nākamā gada darba plāns vienkāršs:
● Novembrī apsegt pie stumbra apli ar lapām.
● Janvārī pēc sniega nolūšanas notraukt sniegu no zariem.
● Martā viegli uzirdināt augsni virs ieraktajām mizām.
● Līdz maijam organika pilnībā sadalās un pārvēršas par barības vielām bagātu humusu.
Šī metode der ne tikai jāņogām – arī ērkšķogas un avenes ļoti labi reaģē uz šādu barošanu. Devu proporcijas tādas pašas – pusspainis mizu uz pieaugušu krūmu.
Galvenās kālija trūkuma pazīmes upenēm:
● sīkas, skābas ogas,
● brūni lapu maliņu gali rudenī,
● vājš ziedēšanas process pavasarī.
Visas šīs problēmas izzūd jau pēc pirmās sezonas, izmantojot kartupeļu mizas.
Bieži jautā: vai drīkst izmantot zaļas mizas? Nedrīkst – tajās ir solanīns, slikta viela. Bet kā ar mizām no vārītiem kartupeļiem? Arī neder – vārīšanās likvidē lielāko daļu vērtīgo vielu.
Alternatīvs variants – pagatavot uzlējumu. Spaini mizu apleju ar trim spaiņiem ūdens, nostādinu trīs dienas, tad aplaistu zem krūma. Efekts ir vājāks, taču der “slinkajiem”.
Lasi vēl: Visi man jautā, no kā gatavota šī brīnišķīga uzkoda: bet tā gatavota no parastā speķa
Nākamajā sezonā upeņu ogas lasīsiet spaiņiem.
