Ziemas olimpiskās spēles Itālijā ir oficiāli beigušās, un olimpiskā uguns Veronas arēnā ir nodzisusi. Noslēguma ceremonija bija krāšņs notikums, kurā Itālija vēlreiz pasaulei parādīja savas kultūras bagātību, šoreiz liekot uzsvaru uz klasisko mūziku un operu.
Veronas vēsturiskajā gaisotnē skanēja Džuzepes Verdi darbi, radot svinīgu un emocionālu atmosfēru gan sportistiem, gan skatītājiem. Pēc muzikālajiem priekšnesumiem arēnā sākās svinīgā parāde, kurā katras valsts pārstāvji ienesa savus karogus, simbolizējot kopību un sportisko garu.
Latvijas sportisti un karognesēji
Latvijas delegācija šajā ceremonijā bija pamanāma, un mūsu valsts karoga nešana tika uzticēta diviem izciliem atlētiem. Karogu Veronas arēnā lepni nesa šorttrekists Roberts Krūzbergs, kurš šajās spēlēs izcīnīja bronzas medaļu, un distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka. Kopumā noslēguma pasākumā klātienē piedalījās 13 mūsu komandas sportisti.
Interesanti atcerēties, ka spēļu atklāšanas dienā šis gods piederēja hokeja izlases kapteinim Kasparam Daugaviņam un kalnu slēpotājai Dženiferai Ģērmanei. Kopumā Latviju šajās ziemas olimpiskajās spēlēs pārstāvēja vēsturiski lielākā delegācija – 68 sportisti, kuri startēja deviņos dažādos sporta veidos. Tas apliecina mūsu ziemas sporta veidu skolas stabilitāti un spēju sagatavot konkurētspējīgus atlētus visdažādākajās disciplīnās.
Pateicība brīvprātīgajiem un organizatoru prieks
Viens no emocionālākajiem ceremonijas brīžiem bija īpašais paldies brīvprātīgajiem. Spēļu nornodrošināšanā strādāja 18 tūkstoši cilvēku, kuri ikdienā palīdzēja gan sportistiem, gan skatītājiem un žurnālistiem. Bez viņu ieguldījuma tik liela mēroga sporta foruma norise nebūtu iedomājama, tāpēc Veronas arēnā viņiem tika veltīti skaļi aplausi un pateicības vārdi.
“Fondazione Milano Cortina 2026” prezidents Džovanni Malago savā uzrunā neslēpa aizkustinājumu. Viņš uzsvēra, ka jūtas vēl lepnāks par savu valsti nekā spēļu sākumā. Malago pateicās ikvienam, kurš nenogurstoši strādāja, lai spēles izdotos, un atzina, ka Itālijas olimpiskā misija ir veiksmīgi izpildīta. Arī Starptautiskās olimpiskās komitejas prezidente Kirstija Koventrija atzinīgi novērtēja organizatoru darbu, norādot, ka Itālija ir spējusi ieviest jaunus standartus olimpisko spēļu rīkošanā.
Latvijas panākumi: divas medaļas un jauni sasniegumi
Atskatoties uz sportiskajiem rezultātiem, Latvijai šīs spēles nesa divus nozīmīgus pjedestālus. Sudraba medaļu kamaniņu sportā izcīnīja Elīna Ieva Bota, vēlreiz apliecinot, ka Latvija ir viena no vadošajām valstīm šajā sporta veidā. Savukārt bronzas medaļa 1500 metru distancē šorttrekā, ko ieguva Roberts Krūzbergs, ir īpaši vēsturiska. Tā ir pati pirmā olimpiskā godalga Latvijai šajā dinamiskajā sporta veidā, kas noteikti dos stimulu jaunajiem šorttrekistiem.
Mūsu sportisti startēja 28 dažādās disciplīnās, un daudziem no viņiem šīs bija pirmās spēles, kas kalpoja kā neatsverama pieredze nākotnei. Lai gan ne visi atgriežas mājās ar godalgām, parādītā cīņasspēja un iekļūšana labāko vidū vairākos sporta veidos liecina par mūsu komandas potenciālu.
Nākamā pietura – Francijas Alpi
Ceremonijas kulminācija bija olimpiskā karoga nodošana nākamajiem saimniekiem. No Itālijas rokām tas nonāca pie Francijas pārstāvjiem. Tas iezīmē jaunu sākumu un jauna četru gadu cikla startu visiem ziemas sporta veidu pārstāvjiem. Kamēr skatītāji vēl kavējas atmiņās par Milānas un Kortīnas mirkļiem, sportisti jau sāk plānot ceļu uz 2030. gadu.
Nākamās ziemas olimpiskās spēles norisināsies Francijas Alpos. Tas solās būt ne mazāk izaicinošs un skaists posms sporta vēsturē. Itālija savu uzdevumu ir veikusi godam, atstājot pasaulei spilgtas atmiņas par emocijām, sniegotajām virsotnēm un sportiskiem varoņdarbiem, kas nu jau ir kļuvuši par vēsturi.
