Kad orhideja sāk “kāpt laukā” no podiņa, gribas visu lieko sakopt un apgriezt. Tomēr nesteidzieties – gaisa saknes mums pasaka priekšā, kā puķe jūtas un vai tai pietiek spēka jauniem ziediem.
Mana pirmā orhideja savulaik izskatījās pavisam dīvaini, jo tās saknes burtiski kāpa laukā no podiņa un pinās uz visām pusēm. Man sākumā šķita, ka puķei kļuvis par šauru vai arī tā ir vienkārši pāraugusi, tāpēc gribējās visu lieko nogriezt, lai logs izskatītos glītāk. Izrādās, ka tieši šīs “nepaklausīgās” saknes ir tās, kas orhidejai palīdz elpot un uzņemt mitrumu tieši no istabas gaisa.
Kāpēc orhidejai vajadzīgas gaisa saknes
Dabā lielākā daļa orhideju neaug zemē, bet gan piestiprinās pie koku mizas augstu virs zemes. Tāpēc to saknes ir pieradušas būt brīvībā, nevis apraktas dziļi augsnē. Šīs gaisa saknes nav nekāda kļūda vai slimība, bet gan auga galvenais rīks, kā paņemt ūdeni un barības vielas tieši no apkārtējās vides. Tās ir pārklātas ar īpašu, sūklim līdzīgu slāni, ko sauc par velamenu.
Kad telpā ir pietiekami mitrs gaiss, šis slānis darbojas kā sūknis. Gaisa saknes palīdz orhidejai arī fotosintēzes procesā, tāpēc tās bieži ir zaļganas. Ja mēs tās visas nogriežam tikai skaistuma dēļ, mēs augam atņemam spēku un svarīgu barošanās ceļu. Patiesībā tās ir daudz svarīgākas par tām saknēm, kas atrodas podiņa iekšpusē, jo gaisā esošās saknes mazāk pakļautas puvei.
Ko saknes mums mēģina pateikt
Pēc sakņu izskata var ļoti precīzi saprast, kā orhideja jūtas un vai tai netrūkst ūdens. Veselīgas saknes ir stingras, resnas un tām ir sudrabaini zaļa nokrāsa. Ja tās kļūst izteikti zaļas, tas nozīmē, ka augs ir pietiekami padzēries. Savukārt pelēcīgas vai nedaudz sačokurojušās saknes signalizē, ka orhidejai ir slāpes un gaiss telpā ir par sausu.
Esmu novērojusi, ka apkures sezonā gaisa saknes mēdz izaugt garākas un meklēt mitrumu tālāk no loga. Ja pamanāt, ka saknes sāk brūnēt vai kļūst tukšas, tas parasti nozīmē, ka gaiss ir pārāk karsts vai esat lietojuši par daudz mēslojuma. Šāda vērošana aizņem tikai brīdi, bet tā palīdz laicīgi pamanīt problēmas, pirms vēl augs sāk nīkuļot.
Kuras saknes tiešām drīkst griezt
Šķēres drīkst izmantot tikai tad, ja sakne ir acīmredzami mirusi un vairs nepilda savu darbu. Nedzīvas saknes ir viegli atpazīt – tās ir tumši brūnas, sakaltušas kā veci žagari un pēc pieskāriena šķiet pilnīgi tukšas. Šādas saknes vairs nepadauda ūdeni un var kļūt par mājvietu dažādām baktērijām, tāpēc tās tiešām labāk likvidēt.
Pirms griešanas es vienmēr pārbaudu sakni visā tās garumā, jo reizēm tikai pats galiņš ir sauss. Griezt drīkst tikai pilnīgi nedzīvo daļu, cenšoties neaiztikt veselos, zaļos audus. Ja nejauši iegriežat dzīvā saknē, brūci vajadzētu nedaudz apkaisīt ar maltu kanēli vai saberztu aktīvo ogli. Tas palīdzēs griezuma vietai ātrāk aizvilkties un pasargās no infekcijām.
Kā tas patiesībā ietekmē ziedēšanu
Daudzi domā, ka, apgriežot liekās saknes, augs sāks aktīvāk ziedēt, bet patiesībā ir tieši otrādi. Katrs grieziens dzīvos audos orhidejai rada stresu. Tā vietā, lai audzētu jaunus ziedpumpurus, puķe visu savu enerģiju tērē brūču dziedēšanai. Ja tiek nogriezts pārāk daudz veselīgu gaisa sakņu, orhideja var pat nomet esošos ziedus vai pumpurus.
Ziedēšana ir tieši atkarīga no tā, cik spēcīga ir sakņu sistēma. Jo vairāk gaisa sakņu, jo vairāk barības vielu augs spēj uzņemt, lai pabarotu garo ziedkātu. Tāpēc, ja gribat baudīt košus ziedus vairākus mēnešus no vietas, labāk samierinieties ar nedaudz “nekārtīgu” auga izskatu. Veselība šajā gadījumā ir svarīgāka par perfektu simetriju uz palodzes.
Padomi sakņu kopšanai bez šķērēm
Ja gaisa saknes sāk pārāk stipri traucēt, tās var mēģināt uzmanīgi “pieradināt”. Nākamajā reizē, kad orhideju pārstādāt, šīs saknes var mēģināt lēnām ievirzīt jaunajā podiņā un apbērt ar svaigu mizu substrātu. Galvenais to darīt pacietīgi un lēni, lai trauslās saknes nesalūztu. Pirms tam augu var kārtīgi saliet, jo tad saknes kļūst daudz elastīgākas un vieglāk padodas locīšanai.
Ja telpā ir ļoti sauss gaiss, es iesaku gaisa saknes ik pa laikam apsmidzināt ar siltu ūdeni. Svarīgi ir izmantot smalku pulverizatoru, kas rada dūmaku, nevis lielas lāses. Mitras saknes kļūst smagākas un pašas dabiski noliecas uz leju, nevis rēgojas uz visām pusēm. Turklāt tā ir lieliska palīdzība augam apkures sezonā, kad mazi podiņi mēdz izžūt pārāk ātri.
Kas noder sakņu sakopšanai:
Asas šķēres vai dārza nazis. Pirms lietošanas es instrumentus obligāti notīru ar spirtu vai parastu degvīnu, lai nepārnestu nekādas slimības.
Malts kanēlis. Tas ir mans iecienītākais līdzeklis griezuma vietu apkaisīšanai, jo tas darbojas kā dabisks antiseptiķis.
Mīksts, nostādināts ūdens. Orhidejām nepatīk ciets krāna ūdens, tāpēc es to parasti ieleju traukā vismaz dienu iepriekš.
Caurspīdīgs puķu pods. Tas ļauj gaismai piekļūt ne tikai gaisa saknēm, bet arī tām, kas atrodas iekšpusē, palīdzot augam kopumā justies labāk.
Nobeigums
Rūpes par orhidejām reizēm māca mums pacietību un spēju pieņemt dabas dotās formas. Man pašai vajadzēja laiku, lai saprastu, ka gaisa saknes nav jāslēpj vai jāgriež, bet tās ir zīme, ka augs ir dzīvs un funkcionē tieši tā, kā tam paredzēts. Kad iemācās šīs saknes pareizi nolasīt, orhideju audzēšana kļūst par mierīgu un baudāmu nodarbi bez lieka stresa.
