Pabriks: Valsts aizsardzības dienests ir vienīgais ceļš, kā garantēt Latvijas drošību

Šodien, 29.septembrī, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu un ar to saistītos likumprojektus, kas paredz valsts aizsardzības dienesta uzsākšanu ar 2023.gada janvāri.

“Valsts aizsardzības dienests ir pārdomāta un rūpīgi plānota reforma, kas liks Krievijai ar mums rēķināties. Tā ir apdrošināšanas polise mūsu brīvībai un dzīvībai. Valsts aizsardzības dienesta mērķis ir pilnas brigādes mūsu armijā, rezerve, zinoši un patriotiski pilsoņi, un spēcīgs civilais dienests. Valsts aizsardzības dienests dos iemaņas, pārliecību, zināšanas, vienlīdzību un biedriskumu, kā arī priekšrocības darba tirgū un ticību sev un savai valstij,” Saeimas sēdē pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Aizsardzības ministrs atzina, ka valsts aizsardzības dienesta reforma ir vienīgais ceļš, kā garantēt un saglabāt Latvijas drošību, skaidri liekot saprast pretiniekam, ka Latvija tiks aizsargāta.

Valsts aizsardzības dienesta likumprojekts paredz, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem, kā arī dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties Latvijas pilsones – sievietes šajā pašā vecuma grupā. Dienestu obligātā kārtā plānots piemērot tiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kuri dzimuši pēc 2004.gada 1.janvāra.

Pirmajam iesaukumam 2023.gada janvārī Aizsardzības ministrija aicinās 18 līdz 19 gadus vecus Latvijas pilsoņus brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Sākot ar 2023.gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. 2023.gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem būs aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi, taču trūkstošo personu skaitu iesauks obligātā kārtā. Gadā plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā.

Iesaukumu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt pilsoņi, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas to pildīt citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja valsts aizsardzības dienesta atlikšana šā iemesla dēļ nebūs pieļaujama.

Tiks individuāli vērtēta ārvalstīs dzīvojošo un studējošo vai strādājošo iesaukšana valsts aizsardzības dienestā.

Tiem pilsoņiem, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība un kuri ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā vai pildījuši valsts civilo dienestu, valsts aizsardzības dienests nebūs obligāts, taču viņi tam varēs pieteikties brīvprātīgi.

Likumprojekts paredz trīs valsts aizsardzības dienesta izpildes veidus – dienestu Nacionālo bruņoto spēku vienībā, dienestu Zemessardzē un augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Sākot ar 2024.gadu, kā alternatīvu varēs iziet valsts civilo dienestu.

Reliģisko organizāciju ordinēti garīdznieki un citi pilsoņi, kuri mācās šo reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs, apgūs Kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Tāpat valsts aizsardzības apmācības programmu studiju laikā apgūs ārstniecības personas.

Dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībās ilgs 11 mēnešus. Pirmajā pusgadā apmācāmie apgūs militāro pamatapmācību un apmācību militārajā specialitātē, bet otrajā pusgadā dienēs bruņoto spēku vienībā.

Pēc 11 mēnešiem dienesta valsts aizsardzības dienesta karavīru ieskaitīs augstas gatavības rezervē. Augstskolu studentiem pēc atvaļināšanas rezervē būs tiesības turpināt studijas tajā pašā statusā kā pirms iesaukšanas. Arī darba devējam darbiniekam, kurš atbrīvots no darba pienākumu pildīšanas uz valsts aizsardzības pildīšanas laiku, būs jāsaglabā iepriekšējais darbs vai jānodrošina līdzīgs vai līdzvērtīgs darbs ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Plānots, ka apmācāmie, kuri dienēs Nacionālo bruņoto spēku vienībā, saņems kompensāciju 300 eiro mēnesī, bet pēc dienesta beigām – atvaļināšanās kompensāciju 1100 eiro apmērā. Tāpat viņiem nodrošinās ēdināšanu, formas tērpu, nepieciešamo dienesta inventāru un dzīvošanu kazarmās. Par apmācāmajiem veiks arī sociālās apdrošināšanas iemaksas likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā kārtībā. Kompensāciju apmēru plānots pielāgot ekonomiskajai situācijai valstī, kā arī tiks izskatītas iespējas apmācāmajiem piešķirt papildu sociālās garantijas.

Dienests Zemessardzē paredzēs, ka iesaucamais paralēli civilajai dzīvei dienēs Zemessardzes vienībā. Apmācība Zemessardzē plānota ne mazāk kā piecus gadus, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā.

Darba devējiem būs pienākums atbrīvot personu, kas valsts aizsardzības dienestu pildīs Zemessardzē, no darba pienākumu izpildes uz dienesta laiku. Par katru mācību vai dienesta uzdevumu izpildes dienu Zemessardzē varēs saņemt kompensāciju, kuru aprēķinās proporcionāli no noteiktās valsts aizsardzības dienesta izpildes kompensācijas.

Augstskolu studentu valsts aizsardzības apmācības programmu varēs apgūt tie valsts aizsardzības dienestā iesaucamie, kuri studē augstākās izglītības iestādēs. Apmācība notiks saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 29.janvāra noteikumiem Nr.48 “Studējošo speciālās militārās apmācības kārtība”. Valsts aizsardzības dienesta izpildei studentiem būs iespēja secīgi apgūt militāro pamatapmācību, kājnieku nodaļas komandiera kursa programmu un vada komandiera programmu atbilstoši Zemessardzes dienesta apmācības modelim. Dienestam katru gadu būs jāvelta līdz 50 dienām. Apmācībā paredzēts sagatavot gan jaunākos instruktorus, gan jaunākos virsniekus.

Pirmajos divos studiju gados sekmīgi apgūstot pamatapmācības un kājnieku nodaļas komandiera kursa programmu, turpmākajos studiju gados varēs iegūt virsnieka kvalifikāciju Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.

Pēc dienesta Zemessardzē vai augstskolu studentu valsts aizsardzības apmācības programmas apguves valsts aizsardzības dienesta karavīru ieskaitīs augstas gatavības rezervē, vai pēc karavīra brīvas izvēles varēs turpināt dienestu Zemessardzē vai uzsākt profesionālo dienestu.

Augstas gatavības rezervē valsts aizsardzības dienesta karavīri atradīsies līdz pieciem gadiem, kuru laikā ne biežāk kā reizi gadā varēs iesaukt uz rezerves karavīru apmācību, kas ilgs līdz septiņām dienām. Pēc augstas gatavības rezerves posma, sākot ar sesto dienesta gadu rezervē, rezerves karavīrs pāries Nacionālo bruņoto spēku rezervē, uz kuru attieksies līdz šim spēkā esošās prasības par dienestu rezervē.

Lai nodrošinātu sabiedrības noturību un gatavību krīžu situācijām, tiek plānots veidot valsts civilo dienestu citu ministriju uzraudzībā, ko tās organizētu un nodrošinātu atbilstoši uzdevumiem krīzes situācijās. Lai vienotos par valsts civilā dienesta ieviešanu, tiks veidota starpinstitūciju darba grupu, kurā tiktu risināti būtiskie ar valsts civilo dienestu saistītie jautājumi, piemēram, dienesta ilgums, finansējums, citu institūcija spējas uzņemt dienestā, uzskaites mehānisms, atbildības sadalījums starp institūcijām. u.c.

Lai nodrošinātu pilsoņu uzskaiti un iesaukšanu dienestā, plānots veidot jaunu Aizsardzības ministrijas struktūrvienību, bet līdz brīdim, kad tā uzsāks savu darbību, šīs funkcijas nodrošinās Nacionālie bruņotie spēki. Tiks veidota arī starpinstitūciju darba grupa, kas risinās jautājumu par jau esošo valsts datu bāžu izmantošanu.

Aizsardzības ministrija arī vienosies ar Veselības ministriju par konceptuālu risinājumu efektīvākai jauniešu veselības pārbaudes sistēmas izveidei.

Pirmajā valsts aizsardzības dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt 1000 pilsoņu. Piecu gadu laikā iesaucamo skaitu plānots pakāpeniski palielināt, un sākot ar 2028.gadu, katru gadu paredzēts iesaukt 7500 Latvijas pilsoņu, ja tam tiks atvēlēts vajadzīgais finansējums.

Šobrīd Aizsardzības ministrija ir veikusi provizoriskus aprēķinus valsts aizsardzības dienesta ieviešanas izmaksām. Valsts aizsardzības dienestam līdz 2027.gadam plānots finansējumu nodrošināt, pakāpeniski palielinot aizsardzības nozares budžetu. Ministru kabinets arī ir konceptuāli atbalstījis aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 3% no iekšzemes kopprodukta līdz 2027.gadam, par ko būs jālemj nākamajai Saeimai.

Līdz ar Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja vēl desmit likumprojektus – “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””, “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, “Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā”, “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”, “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā”, “Grozījums Pacientu tiesību likumā” un “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu un ar to saistītos likumu grozījumus Saeima izskatīs otrajā, galīgajā lasījumā 20.oktobrī.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Leave a Comment