Ieslēdz nomierinošu mūziku!
Lejupielādē savu iecienītāko mūziku, lai tā vienmēr būtu pieejama. Kad tevi nomāc stress, pat tikai dažas minūtes mūzikas var atbrīvot tā dēvētos miera hormonus, stāsta stresa eksperte un ASV Stresa institūta dibinātāja Dr. Ketlīna Hola.
Pamēģini pozitīvismu, jo tā efektivitāte ir zinātniski pierādīta
Pozitīvisms, kad esi nonācis stresa situācijā, varētu palīdzēt samazināt stresa hormonu izdalīšanos un palielināt produktivitāti. Hola iesaka iedomāties kādu pozitīvu apgalvojumu, kas tev patīk, un atkārtot to, kad klājas grūti.
Pavadi laiku brīvā dabā!
Hola skaidro, ka saikne ar dabu var mazināt stresu un pat depresiju. Tā saucamā “eko terapija” vai dabas skaņu klausīšanās var ievērojami nomierināt nervus.
Piezvani draugam, kuram ir laba humora izjūta
Cilvēki ar labu humora izjūtu ir bezrūpīgāki un vieglāk panes stresu, un varbūt viņi to pat neizjūt. Tā uzskata stresa eksperte un grāmatas “Relax – You May Only Have a Few Minutes left” autore Loreta Laroša. Viņa iesaka grūtos brīžos piezvanīt vai aizrakstīt kādam dzīvespriecīgam draugam. “Cilvēki, ar kuriem pavadi laiku, var ietekmēt tavu DNS – tā ir epiģenētikas zinātne,” viņa skaidro. “Izvēlies tos, kuri tevi uzmundrinās nevis nomāks.”
Raizējies ar mērķi (pieraksti to, ja nepieciešams)!
“Ja tu savam prātam liksi pārstāt kaut ko darīt, tas to darīs vēl vairāk,” Laroša skaidro. Tas līdzinās vecajam “nedomā par rozā ziloni” trikam. Tāpēc viņa iesaka izveidot sarakstu ar lietām, kas tevi uztrauc. “Dodot prātam to, ko tas vēlas, tu sāksi raizēties par mērķi un galu galā tev apniks par to domāt.”
Prātā izveido sarakstu ar to, par ko tev nav jāsūdzas!
Pat, ja tādu lietu ir maz – lai kaut nedaudz uzlabotu situāciju, atgādini sev par trim lietām, kuras novērtē sava dzīvē vai kas tev ir izdevušās šajā nedēļā. Laroša skaidro, ka šī stratēģija palīdz aizstāt negatīvās domas ar pozitīvajām. Tas var būt arī pavisam īss mentālais pārtraukums.
Izkusties!
Lai nomierinātu nervus, nav uzreiz jāsāk skriet maratoni. Neliela pastaiga ap kvartālu vai 15 minūšu ilgs treniņš ar dažādiem vingrojumiem pēc kārtējās smagās darba dienas var ievērojami mazināt stresu. Laroša skaidro, ka fiziskās aktivitātes ir viens no labākajiem stresa mazināšanas veidiem, ja vien tas nekļūst par apsēstību. Pastaiga vai cita nodarbe, kas novērš uzmanību no sliktajām domām, var palīdzēt sakārtot domas un uzlabot pašsajūtu.
Pamēģini meditēt!
Mēs tev neprasām sākt meklēt kādu garīgo līderi vai kaut ko tamlīdzīgu, bet ir zinātniski pierādīts, ka tikai divu līdz četru minūšu meditācija mazina stresu. Ja nezini, kā to darīt, Hola iesaka lūk, ko:
– atrodi kādu klusu, ērtu vietu;
– izvēlies kādu īsu un vienkāršu frāzi vai vārdu, kas tevi nomierina (“miers”, “atslābinies”, “laid vaļā”, “čipsi” – tas var būt jebkas);
– aizver acis, elpo dziļi un mierīgi, un lēnām skaiti līdz četri;
– ieelpo, atkārtojot savu iecienīto frāzi.
Izdari kaut ko traku!
Šo nevajag uztvert burtiski, bet, izdarot kaut ko sev neraksturīgu, tu vari paskatīties uz lietām no cita skatupunkta un sakārtot domas. Ja tev šķiet, ka ir pienācis pasaules gals – varbūt tavs dators pēkšņi nobruka vai priekšniekam nepatika tava prezentācija – skaļi pasaki, kas tevi uztrauc, un palecies. Jā, varbūt izskatīsies pēc dīvaiņa, kas runā ar sevi, bet tas palīdz kaut nedaudz mazināt stresu.
Avots: www.thrillist.com