Kad laikapstākļiem vairs ticēt nevar un laiks maijā kā rudenī, tad ir triki, kas jāzina, lai noķertu lielo lomu
Kad vasarā ūdens temperatūra pārsniedz 23 °C, zivis kļūst gausas. Ja tas notiek vēl arī aļģu ziedēšanas perioda vidū, varat droši sagaidīt lēnu copi. Tomēr, ja šajā laikā atsakāties no makšķerēšanas, tā ir jūsu izvēle.
Vasara dažkārt līdzinās īstai ziemai. Daudzi makšķernieki pazīst vasaras klusuma fenomenu: kad augsta spiediena zona pārklāj ne tikai jūsu reģionu, bet visu valsti. Lielākajai daļai zivju cope šobrīd līdzinās ziemas periodam – karstumā zivs ķeras tikpat reti kā janvārī vai februārī.
Lai veiksmīgi makšķerētu vasaras vidū karstumā, jāzina, kādi faktori visvairāk ietekmē zivju uzvedību siltā ūdenī un kā tās tiem pielāgojas. Arī zināšanas par atsevišķu sugu temperatūras izvēlēm var palīdzēt. Piemēram, karpas un līņi parasti dod priekšroku siltākam ūdenim nekā līdakas vai foreles. Tādēļ karstumā iespēja noķert līni ir lielāka nekā līdaku.
Skābekļa daudzums un ūdens duļķainība
Lielākajai daļai zivju žaunas ir ļoti lielas attiecībā pret ķermeni, kas norāda uz to svarīgumu un skābekļa nozīmi zivīm. Šeit arī slēpjas problēmas būtība – paaugstinoties temperatūrai, ūdenī samazinās skābekļa daudzums. Tas nozīmē, ka zivs nesaņem pietiekami daudz gaisa un tai ir citas rūpes, nevis barības uzņemšana.
Izšķīdušo mikrodaļiņu (dūņu, aļģu, augu u.c.) saturs arī negatīvi ietekmē skābekļa daudzumu: jo duļķaināks ūdens, jo mazāk tajā skābekļa. Lai vasaras vidū veicinātu copi, jāatceras, ka dažāda veida ūdeņos un pat vienā un tajā pašā ūdenstilpē skābekļa saturs var ievērojami atšķirties. Pat karstā laikā katrā ūdenstilpē ir vietas, kur skābekļa ir vairāk.
Makšķerēšanas vietas upēs
Parasti ūdens ar skābekli bagātinās caur virsējo slāni vai augiem fotosintēzes procesā. Tas nozīmē, ka upēs īpaši daudzsološi ir seklie posmi ar spēcīgu straumi, jo tie rada ūdens virpuļošanu, kas palielina skābekļa saturu. Tā kā dzīvnieku pasaulē valda hierarhija, vietas ar spēcīgu straumi bieži aizņem lielās zivis. Tāpēc vasarā pie aizsprostiem bieži ir lielas zivju koncentrācijas.
Arī vēsu strautu ietekas upēs ir uzmanības vērtas – tieši tur daudzas zivis labprāt apstājas atvilkt elpu. Interesanti ir arī posmi pie prāmju piestātnēm – mehānismi izraisa spēcīgu ūdens kustību un skābekļa koncentrācija paaugstinās. Citas iecienītas vietas upēs karstā laikā ir ārējie līkumi ar spēcīgu ūdens cirkulāciju – tur straume ir stiprāka. Tas pats attiecas uz piekrastes posmiem ar pavēju.
Makšķerēšanas vietas ezeros
Pat stagnējošos ūdeņos lielākā daļa zivju karstumā maina savu atrašanās vietu. Parasti dienā visas lielās zivis uzturas dziļumā, kur ir vēsāks. Tomēr, ūdenim vēl vairāk uzkarstot un skābekļa līmenim pazeminoties, zivīm nākas pamest savus dziļūdens slēpņus un celties augstāk, kur skābekļa ir vairāk. Karstumā zivīm nākas meklēt seklākas vietas, pat ja tas tām nepatīk.
Tāpēc makšķerēšana seklās vietās ar veselīgu ūdensaugu veģetāciju karstumā var nest labus rezultātus. Tāpat vienmēr pievērsiet uzmanību ūdensrožu laukiem, niedrāju audzēm un vēsu strautu ietekām – tieši tur ir lielākas izredzes uz lomu. No otras puses, jāizvairās no vietām, kur ūdens manāmi smako – tur parasti nav, ko noķert.
Citi svarīgi laikapstākļi
Lai izvēlētos labāko makšķerēšanas vietu, papildus minētajiem faktoriem jāņem vērā arī laikapstākļi. Piemēram, spēcīgs piekrastes vējš nodrošina labāku skābekļa pieplūdi zem ūdens, un zivs beidzot var dziļi ieelpot un atkal kļūt izsalkusi. Daudzi makšķernieki arī ir novērojuši, ka zivs bieži sāk ķert pēc negaisa.
Lasi vēl: Sliktākie kaimiņi ko nevajadzētu stādīt tuvumā rozēm – kliedē nepareizus priekšstatus
Tomēr karstā laikā pēc lietus var rasties arī negatīvs efekts, jo lietus vēl vairāk piesārņo jau tā duļķaino ūdeni ar no sauszemes noskalotām mikrodaļiņām. Tas vēl vairāk kavē skābekļa izšķīšanu. Pat vietās ar bagātīgu veģetāciju šādā gadījumā iestājas klusums, jo fotosintēze ūdens spēcīgās duļķainības dēļ pārstāj darboties. Ieteicams makšķerēt agrā rītā vai vēlā vakarā, kad temperatūra ir zemāka un zivis ir aktīvākas.
Pareizā makšķerēšanas tehnika karstās dienās
Augstā temperatūrā zivis bieži ir gausas un reaģē lēnāk. Tāpēc īpaši efektīvas ir pārbaudītas copes metodes un lēna ēsmas prezentācija. Lēni grimstošas ēsmas ar pludiņmakšķeres sistēmu šobrīd ir īpaši piemērotas, jo tās dod gausajai zivij pietiekami daudz laika, lai pieķertos. Arī spiningošanā jālieto nemanāmas mānekļēsmas un jāizvairās no skaļiem trokšņiem.
Tāpat ieteicams makšķerēt agrā rītā vai vēlā vakarā, kad temperatūra ir vēsāka un zivis aktīvākas. Ļoti svarīga ir pacietība un precizitāte, jo nervozas kustības vai bieža vietu maiņa var vēl vairāk izbiedēt jau tā stresa pilnās zivis.
