Aizvadītā nedēļa Latvijas elektroenerģijas tirgū nākusi ar vērā ņemamām izmaiņām, kas tieši ietekmējušas biržas cenas. Vidējā elektrības cena mūsu valstī pieaugusi par 20%, sasniedzot 120,29 eiro par megavatstundu.
Šāds pavērsiens liecina par saspringtu situāciju reģionālajā tirgū, kur vairāku apstākļu sakritība neļāva cenām saglabāties iepriekšējā līmenī. Līdzīga tendence bija novērojama arī pie kaimiņiem lietuviešiem, kur kāpums bija vēl straujāks – par 22%, cenu līmenim izlīdzinoties ar Latviju. Tajā pašā laikā Igaunijā situācija izvērtās pavisam citādāka, un tur cena pat nedaudz saruka. Šīs atšķirības Baltijas valstu vidū kārtējo reizi parāda, cik būtiska loma cenu noteikšanā ir starpsavienojumiem un importētās enerģijas plūsmām.
Kāpēc Latvijā un Lietuvā elektrība kļuva dārgāka
Galvenais iemesls cenu kāpumam Latvijas un Lietuvas tirdzniecības zonās bija krietni mazāka vēja enerģijas izstrāde. Ja nav vēja, vietējām stacijām ir grūtāk saražot nepieciešamo apjomu par zemām izmaksām. Papildus tam būtiski saruka elektroenerģijas imports no Zviedrijas dienvidiem. Piegādes no šīs zonas samazinājās gandrīz uz pusi, jo pašā Zviedrijā cenas tajā brīdī bija augstākas nekā parasti.
Situāciju vēl vairāk sarežģīja tas, ka Baltijas valstu starpā joprojām nav pietiekami lielas starpsavienojumu jaudas. Tas nozīmē, ka lētāka enerģija no viena reģiona nevar brīvi ieplūst tur, kur tā ir dārgāka, tādējādi neļaujot cenām izlīdzināties. Kamēr Latvijā un Lietuvā vējš pierima, Igaunijai izdevās “noķert” zemākas cenas, pateicoties ciešākai saiknei ar Somijas tirgu.
Igaunijas un Somijas ciešā saikne
Kamēr mēs pieredzējām cenu lēcienu, igauņi varēja uzelpot, jo viņu pusē elektrība kļuva par 4% lētāka, maksājot vidēji 96,01 eiro par megavatstundu. To veicināja fakts, ka Somijā cenas strauji kritās, un Igaunijai izdevās palielināt importa apjomus no šīs valsts par gandrīz piektdaļu. Šis piemērs skaidri parāda, cik izdevīgi ir atrasties blakus zonai ar lielu un lētu enerģijas piedāvājumu.
Kopējā “Nord Pool” sistēmas cena gan palika nemainīga – ap 83,92 eiro. Tas norāda, ka Ziemeļvalstīs kopumā enerģijas pietika, taču loģistikas un tehnisko ierobežojumu dēļ šī lētā cena ne vienmēr nonāk līdz Baltijas patērētājiem. Kamēr Ziemeļvalstīs vēja un saules izstrāde kopumā auga, mūsu pusē vējš bija krietni vājāks nekā ierasts.
Saules enerģijas uzrāviens un atomstaciju dīkstāve
Interesanta aina pavērās atjaunīgās enerģijas jomā. Baltijā vēja izstrāde samazinājās par 26%, kas tiešā veidā dzina cenas uz augšu. Tomēr saulainais laiks deva savu artavu – saules paneļi saražoja 2,2 reizes vairāk enerģijas nekā nedēļu iepriekš. Ziemeļvalstīs šis saules enerģijas lēciens bija vēl iespaidīgāks, izstrādei pieaugot pat 3,8 reizes.
Tajā pašā laikā Ziemeļvalstu atomelektrostacijās pieejamība nedaudz saruka un bija 85% līmenī. Tas nozīmē, ka ne visas jaudas bija pieejamas tirgū, kas kopējo piedāvājumu padarīja nedaudz trauslāku. Kopumā reģionā tika saražots vairāk nekā patērēts, taču cenu sadalījums starp valstīm palika ļoti nevienmērīgs.
Patēriņa paradumi un vietējā ražošana
Aizvadītajā nedēļā Baltijas valstīs kopumā bija novērojams enerģijas patēriņa kritums par 13%. Cilvēki un uzņēmumi izmantoja mazāk elektrības, un Latvijā šis samazinājums bija 9%. Visvairāk patēriņš saruka Lietuvā un Igaunijā. Iespējams, to ietekmēja siltāks laiks vai citi sezonāli faktori, kas samazināja nepieciešamību pēc papildu enerģijas.
Vietējā ražošana Baltijā arī nedaudz pierima. Latvijā saražotās enerģijas apjoms saruka par 4%, tomēr mēs spējām ar savu izstrādi nosegt 91% no tā, ko paši patērējām. Igaunijā izstrāde pieauga, bet viņi spēja segt tikai 58% no sava patēriņa, kamēr Lietuva saražoja 76% no nepieciešamā. Kopumā trīs Baltijas valstis kopā saražoja trīs ceturtdaļas no reģionā vajadzīgās elektroenerģijas, pārējo importējot no kaimiņvalstīm.
Skatoties uz šiem datiem, kļūst skaidrs, ka tuvākajā laikā elektrības rēķini biržas cenu lietotājiem būs atkarīgi no tā, cik bieži pūtīs vējš un cik veiksmīgi darbosies starpvalstu kabeļi.
