Labi nodomi ne vienmēr tiek īstenoti ar vislabākajām metodēm. To var novērot ģimenēs, kad vecākie ierobežo jaunākos vai mudina viņus rīkoties, domājot par viņu nākotni.
Tas notiek arī tad, kad jaunākais, kurš jau kļuvis pieaudzis un patstāvīgs, nemaz neprasa vecākajiem padomu. Taču, ja vecākais (vai, precīzāk, vecākā) ir nolēmis palīdzēt, tad palīdzība noteikti tiks sniegta, neatkarīgi no tā, vai tā tiek gaidīta vai nē.
Vīramāte nepiekrīt
Rūta vienmēr bija apzinājusies, ka viņas vīramāte Biruta pret viņu nejūt īpašas simpātijas. Viņa vienmēr uzskatīja, ka dēlam pienākas vislabākā sieva.
Citiem vārdiem sakot, tādu, kura patiktu pašai Birutai. Viņai jau bija padomā piemērota kandidatūra – senas draudzenes meita, kas veiksmīgi absolvējusi konservatoriju un bija kārtīga meita. Taču, kā zināms, dēls mātes izvēli neatbalstīja.
Aleksandrs iepazinās ar Rūtu, pateicoties draugiem. Starp viņiem uzplauka mīlestība. Divus gadus pēc iepazīšanās Jevgenijs bildināja Ruslanu, un viņa piekrita.
„Nē!” – iesaucās Biruta, iedomājoties par savu nākamo vedeklu. „Kā gan ar mani varēja tā rīkoties?”
Viņa vairākkārt mēģināja pārliecināt dēlu neprecēt šo vienkāršo meiteni, taču viņš palika nelokāms. Atlika vien samierināties un mēģināt gūt no situācijas iespējamo labumu – paužot neapmierinātību un uzmanīgi norādot dēlam, ka viņa izvēle nav tā labākā.
Par laimi, Aleksandrs un Rūta dzīvoja citā pilsētas pusē un ar Birutu tikās reti. Taču, kad viņa ieradās, Rūtai tas neklājās viegli.
Tomēr Rūta bija laba un optimistiska meitene. Tāpēc viņa iemācījās uztvert vīramāti un viņas pārmetumus kā dzīves sastāvdaļu, kuru var vienkārši ignorēt.
Kāpēc patiesībā japāņi mazgājas vakarā – noskaidroju iemeslu un arī pats pieņēmu šo paradumu
Kad ir vēlēšanās, lai būtu mazbērni
Kad visas sadzīves un mājokļa iekārtošanas tēmas bija izrunātas, Biruta pievērsās plašākiem jautājumiem.
– Nu saki man, Rūtiņ, kā sanāk, ka jūs jau tik ilgi esat kopā, bet bērnu jums vēl nav?
– Mammu, mēs ar bērniem pagaidām nesteidzamies.
– Bet velti, – nerimās Biruta. – Man mazbērni ir vajadzīgi, un arī laiks skrien ļoti ātri.
– Nu, ko tu runā?!
Ar dēlu neko nevarēja panākt. Tajā laikā Biruta bija patiesi aizrāvusies ar vēlmi sagaidīt mazbērnus, tāpēc savas pārdomas dalīja ar draudzeni.
– Nu nepārdzīvo tā, – mierināja tā Birutu.
– Pat, ja ir problēma, man risinājums.
– Pēc pieredzes zinu. Tās sievišķo enerģiju atver.
– Iedosi man mazliet?
Kopš tās dienas Biruta sāka biežāk apciemot Aleksandru. Tas meitenei šķita aizdomīgi – līdz šim vīramāte nekad nebija nākusi vienkārši uz tēju. Par laimi, Rūta no blakusistabas nejauši saklausīja viņas sarunu ar kādu. Lai gan dzirdēja tikai dažas frāzes – kaut ko par devām un savu vārdu –, ar to pietika, lai viņa saausītos.
Pirms sākt dzert tēju, Rūta nemanāmi apmainīja krūzītes, lai vīramāte pati izdzer to, ko bija sagatavojusi viņai. Tā tas atkārtojās vairākas reizes nedēļā.
Taču ar laiku pati Biruta sāka mainīties…
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
