Dažreiz jūtas nepazūd, tās vienkārši nespēj izturēt ikdienas spriedzi.
Vai bija vaina?
Jā, sākumā es domāju, ka pieaugušiem cilvēkiem jāmāk vairāk piekāpties. Atkārtoti pārdomāju notikušo, meklēju, ko varēju mainīt. Ar laiku kļuva skaidrs: vaina šeit nav noteicošā. Tas nav par vājumu vai egoismu, bet par to, cik atšķirīgas ir cilvēku ikdienas vajadzības. Ja novērtē kārtību, ir grūti sadzīvot ar nepārtrauktiem krājumiem. Ja vēlies klusumu, nevari pierast pie pastāvīga trokšņa.
Kas mainījās pēc tam
Pēc šķiršanās mājās atgriezās miers. Virtuve kļuva brīvāka, rīti — mierīgāki, kafiju varēja dzert bez televizora skaņām. Es sajutu, kā atslābst saspringums.
Svarīgākā mācība — par neērtībām jārunā uzreiz. Jo ilgāk atliek, jo sarežģītāk aiziet bez pārpratumiem. Un tikai esot godīgam pret sevi, vari būt godīgs pret citiem.
Vai vēlējos mēģināt vēlreiz? Jā. Vajadzība būt kopā nekur nepazuda. Taču tagad saprotu: sarunas par ieradumiem nav vājums, bet nepieciešamība. Nevar paļauties, ka mīlestība atrisinās visu. Tā spēj daudz, bet ne aizstāt ikdienas saderību.
Es sapratu: mīlestība nav tikai jūtas, bet arī spēja dalīt telpu. Ja ritms un paradumi sakrīt, ikdienas detaļas kļūst nemanāmas. Ja nesakrīt — tieši tās kļūst par galveno šķērsli.
Daudzi kautrējas atzīt: “Mēs šķīrāmies ikdienas dēļ.” Bet tas nav sīkums. Tas ir pats pamats, uz kura balstās kopdzīve.
Vai jūs piekrītat šim skatījumam? Dalieties savās domās.
Tevi noteikti interesēs
- Vīramāte uzreiz prasīja veikt DNS testu, jo mūsu dēls nebija līdzīgs tēvam; kad atnāca rezultāti, viss kļuva skaidrs
- Pie manis uz Ventspili atbrauca draugs no Marokas un viņam ļoti nepatika 8 lietas ko latvieši atļaujas darīt: stāstu ko
- Kartupeļi galvenajā lomā: 6 vienkāršas un gardas receptes
- Ražu sagaidīsiet jau pēc mēneša: zemeņu audzētāja dalās pieredzē – kā izaudzēt ogas mājās, uz palodzes
- Kā saglabāt burkānus svaigus visu ziemu – it kā tikko no dobes
- Man nācās pateikt draudzenei, ka vīrs mani nelaiž ar viņu tikties: bet viss nebija tik vienkārši







