Turpmāk bankām būs pienākums sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par to, cik daudz skaidras naudas klienti ir izņēmuši vai iemaksājuši savos bankas kontos, izmantojot bankomātus.
Papildus tam iecerēts ierobežot skaidras naudas norēķinus mazumtirdzniecībā, un līdz 2025. gadam valstij ir mērķis rast visaptverošu risinājumu, lai pakāpeniski ieviestu vispārēju ienākumu deklarēšanas principu.
Šīs plānotās izmaiņas potenciāli varētu ietekmēt 779 nodokļu maksātājus, tostarp 177, kas darbojas tirdzniecības sektorā. Saskaņā ar Latvijas Bankas sniegtajiem datiem, 2022. gadā Latvijas iedzīvotāji bankomātos iemaksājuši savos kontos skaidrā naudā kopumā 2,4 miljardus eiro. Tikmēr mazumtirdzniecības uzņēmumi, izmantojot skaidras naudas inkasācijas pakalpojumus, iemaksājuši vēl 3,9 miljardus eiro. Kopējā šādā veidā iemaksātā skaidrās naudas summa 2022. gadā sasniedza 6,3 miljardus eiro, kas atbilst 16,2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Latvijas banka uzsver…
Latvijas Banka uzsver, ka ir objektīvi iemesli, kādēļ iedzīvotāji iemaksā skaidru naudu savos kontos caur bankomātiem, un tas ne vienmēr ir saistāms ar ēnu ekonomiku. Tāpat arī visa skaidrā nauda, kuru mazumtirdzniecības uzņēmumi nodod inkasācijas uzņēmumiem, ne vienmēr nozīmē izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tomēr šādi skaidras naudas aprites rādītāji tiek uzskatīti par vienu no iespējamajiem ēnu ekonomikas indikatoriem.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ pantu – “Informācijas sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam par fiziskās personas konta apgrozījumu un skaidras naudas iemaksām” – noteikts, ka, lai veicinātu nodokļu maksātāju brīvprātīgu nodokļu saistību izpildi, kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem līdz katra gada 1. februārim jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņas par saviem klientiem – fiziskām personām, kas ir Latvijas nodokļu rezidenti –, kuru pieprasījuma vai maksājumu kontu (tostarp arī slēgto) iepriekšējā kalendārajā gadā sasniegtais kopējais ienākošo vai izejošo darījumu apjoms vienas iestādes ietvaros pārsniedzis 15 000 eiro.
Zināma summa
Tāpat jāziņo par gadījumiem, kad skaidrā naudā iemaksātā summa maksājumu kontā iepriekšējā gadā vienas iestādes ietvaros pārsniegusi 7000 eiro.
Lasi vēl: Balstoties uz VID datiem, Aldis Gobzems ir mainījis savu vārdu un uzvārdu – zināms uz kādu
Valsts ieņēmumu dienests, vērtējot gadījumus, kad konstatētas neatbilstības starp fiziskās personas deklarētajiem ienākumiem un datiem par bankas kontu apgrozījumu, uzsver, ka nodokļi tiek aprēķināti vienīgi par tiem ienākumiem, kuri pēc normatīvo aktu normām tiek uzskatīti par ar nodokli apliekamiem. Līdz ar to, ja darījums pēc būtības nav uzskatāms par ienākumu vai ja tas nav apliekams ar nodokli, tad arī nodokļa maksāšanas pienākums no tā neizriet.
Tāpat VID skaidro, ka naudas līdzekļi, kurus persona saņem no vecākiem, kā arī maksājumi, ko vecāki veic personas labā, nav pakļauti aplikšanai ar nodokli. Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir noteikts, ka, ja persona no laulātā vai radinieka līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē gada laikā saņem dāvinājumu, kura summa pārsniedz 10 000 eiro, šāds dāvinājums ir jānorāda nākamajā gadā iesniedzamajā ienākumu deklarācijā. Tomēr par šo summu nodoklis nav jāmaksā.
