6. Prast glabāt citu noslēpumus — pat ja uzzināji tos nejauši
Pamanīji draudzenes vīru kopā ar kādu citu vai ieraudzīji kaimiņu dīvainā kompānijā? Pirms steigsi dalīties ar šo «atklāsmi», apstājies. Vai tiešām esi pārliecināts, ka tev ir tiesības iejaukties? Vai esi drošs, ka cilvēks ir gatavs to dzirdēt? Ne vienmēr patiesība atbrīvo — dažkārt tā nes tikai grūtības, ko vēl nav viegli pārvarēt.
Dažkārt vislabāk ir pakāpties soli atpakaļ un dot citiem iespēju pašiem risināt savas lietas. Savlaicīga klusēšana ir arī rūpju izpausme.
7. Neatbildi uz jautājumiem, kas netika uzdoti.
Mēs visi pazīstam cilvēkus, kuriem ir „noderīgs padoms” katrai situācijai. Viņu nodomi var būt labvēlīgi, taču padomi bieži tiek doti ārpus konteksta. Tādos brīžos tas var skanēt kā spiediens vai vēlme uzspiest savu pārākumu.
Pirms sākt runāt, uzdodiet sev dažus jautājumus: vai mani par to ir jautājuši? Vai tas ir piemērots brīdis? Vai tas patiešām varētu būt noderīgi? Ja uz vismaz vienu jautājumu atbilde ir „nē” — labāk nerunāt.
Klusēšana ne vienmēr nozīmē noslēgtību. Tā ir izvēle: kad runāt, kā un, pats galvenais, kāpēc.
Mums ir divas ausis un viena mute ne bez iemesla — lai mēs klausītos vairāk nekā runātu. Šajā patiesībā slēpjas gudrība. Klusums var pasargāt attiecības, saglabāt cieņu un radīt vidi, kur vārdiem ir svarīga nozīme.
Tāpēc nākamreiz, kad vēlēsieties kaut ko teikt, vispirms apstājieties un padomājiet.
Ko jūs par to domājat? Vai ir kas, ko vēl vēlaties piebilst? Dalieties komentāros!
