Ak, tās pašas kotletes no padomju laiku ēdnīcās. Sulīgas, aromātiskas, ar zeltaini brūnu garoziņu un tik daudz sulas, ka šķīvi nācās noslaucīt ar maizi līdz spīdumam.
Daudzi tās joprojām atceras ar siltumu un brīnās — kāpēc mājās nekad nesanāk tāpat. It kā malta gaļa būtu laba, cep pēc visiem noteikumiem, bet rezultātā — sauss plācenis, nevis tā leģendārā ēdnīcas kotlete. Noslēpums, kā jau bieži gadās, bija vienkāršs. Tikai ne visi to zināja, bet tagad gandrīz pilnībā aizmirsts.
Noslēpums Nr. 1: ne tikai gaļa, bet līdzsvars
Galvenā padomju pavāru viltība bija tā, ka kotletes gatavoja ne tikai no gaļas. Jā, jā! Maltajai gaļai noteikti pievienoja:
izmērcētu baltmaizi vai batonu, nedaudz ūdens vai piena, reizēm pat mannu vai rīvētu kartupeli. Un tas nebija tāpēc, ka “taupīja”.
Tieši šīs piedevas noturēja sulu iekšpusē, padarot kotleti gaisīgu un mīkstu. Gaļa pati par sevi cepšanas laikā ātri zaudē mitrumu, bet maize un manna to saudzīgi “ieslēdz” iekšā.
Noslēpums Nr. 2: auksts maltais gaļas maisījums
Vēl viena nianse — maltā gaļa vienmēr bija labi atdzesēta, reizēm pat nedaudz “atsita”. Pavārs vienkārši vairākas reizes pacēla malto gaļu un ar spēku iesvieda to atpakaļ bļodā. Tādā veidā masa kļuva blīvāka un viendabīgāka, un kotletes neizjuka, turklāt labāk saglabāja sulu iekšpusē. Mūsdienās daudzi šo soli izlaiž — un velti, jo tieši šī “atsišana” nodrošina kotlešu sulīgumu un pareizo tekstūru.
Noslēpums Nr. 3: cept — nepārcenšoties
Padomju pavāri prata cept kotletes “ar sajūtu, ar jēgu, ar pareizo pieeju”. Vispirms — ātri apcept uz stipras uguns, lai izveidotos brūna garoziņa un sula “aizslēgtos” iekšā.
Pēc tam — pabeigt gatavošanu uz lēnas uguns vai krāsnī. Bez bezgalīgas šņākšanas un piedegušas garozas. Viss — stingri pēc gadiem pārbaudītas tehnoloģijas.
Lasi vēl: Zelta ceļš: no 8. oktobra šīs ķīniešu horoskopa zīmes kļūs par Debesu favorītiem
Vīramāte no viņas vasarnīcas čiepa ievārījuma burkas; kāpēc viņa patiesībā to darīja
Noslēpums Nr. 4: nedaudz ūdens pannā
Vēl viens neliels triks, ko daudzi piemirst:
Pēc kotlešu apcepšanas pannā pievienoja pāris karotes karsta ūdens vai buljona un uzlika vāku. Kotletes tā it kā “pabeidzās” tvaikos, kļūstot īpaši mīkstas un sulīgas.
Rezultātā
Padomju laiku kotlešu noslēpums neslēpās ne īpašā gaļā, ne brīnumainās garšvielās.
Tas bija vienkāršos, loģiskos paņēmienos:
nedaudz maizes un šķidruma, auksts maltais gaļas maisījums un atsišana, pareizs cepšanas režīms, un mazliet ūdens beigās.
Un, protams, mīlestība pret savu darbu. Ēdnīcu pavāri gatavoja nevis sociālajiem tīkliem, bet lai cilvēki paēstu garšīgi un sātīgi.
Nostalģija pēc garšas
Pamēģiniet pagatavot kotletes pēc šiem noteikumiem — un jūs būsiet pārsteigti, cik viegli bērnības garšu var atgriezt savā virtuvē.
Lasi vēl: “Viss nokārtosies pats no sevis, ja neiejauksieties”: Numeroloģijas prognoze nedēļai no 6. līdz 12. oktobrim
Tikai esiet gatavi: kaimiņi, iespējams, atnāks uz smaržu!
