Ja mēle ir bāli sārta ar līdzenu samtainu virsmu, viss ir kārtībā. Bet ja manāmas kādas izmaiņas, tās jāpapēta uzmanīgāk.
Aplikums norāda uz toksīnu esamību gremošanas sistēmā. Ja aplikums koncentrējas tuvāk mēles saknei, piesārņojums attiecas uz resno zarnu, bet ja tas izvietojies mēles vidusdaļā – ir problēmas ar kuņģi un tievo zarnu. Dzeltenīgs, pelēcīgs vai brūngans aplikums norāda uz gremošanas trakta kaitēm, gaiši zilgans – uz dizentēriju, arī tīfu.
Taču mēdz būt arī tā, ka pati mēle maina savu krāsu. Bālu mēli uzskata par anēmijas un sliktas asinsrites, iespējams arī – zarnu trakta darbības traucējumu pazīmi. Dzeltenīga nokrāsa norāda uz pārāk lielu žults daudzumu žultspūslī vai aknu darbības traucējumiem. Savukārt mēles vidusdaļas, bet jo īpaši aizmugurējās daļas zilganums saistīts ar sirds patoloģiju, bet aveņsarkana mēle – ar asinsrites vai psihes traucējumiem.
Pieredzējušam ārstam daudz ko var pastāstīt arī uz mēles esošas čūliņas, plankumi un rieviņas. Piemēram, ja līnija, kas atrodas mēles vidū, ir nevis taisna, bet izliekta, tas norāda, ka arī mugurkauls nav taisns. Gastrīta vai pastiprinātas kuņģa sulas sekrēcijas gadījumā nereti mēdz būt palielinātas vai iekaisušas uz mēles esošās kārpiņas.
Un otrādi, gluda mēles virsma mēdz būt gastrīta un pazemināta kuņģa sulas skābes līmeņa gadījumā, kā arī, ja ir aknu un žultspūšļa kaites.
Zobu nospiedums mēles sānos liecina par sliktu zarna trakta darbību un nepietiekamu barības uzsūkšanos, bet tā sauktā “ģeogrāfiskā” mēle, uz kuras it kā redzami kontinenti un okeāni, norāda, ka pastāv alerģija uz pārtiku.