Austrumeiropas iedzīvotāji ir saņēmuši brīdinājumu par gaidāmajām klimata anomālijām, kas skars vairākus reģionus jau no 7. jūnija. Meteorologi ir ieguvuši jaunus, neparastus datus, kas liecina par straujiem un ekstrēmiem laikapstākļiem.
Eksperti norāda, ka reģiona dienvidu daļā gaidāms izteikts karstuma un sausuma periods. Gaisa temperatūra tur pārsniegs +35 °C, kas ir par 4 līdz 9 grādiem vairāk nekā parasti šajā laikā. Dažos reģionos termometri uzrādīs pat līdz +40 °C.
Šos neparastos apstākļus izraisīs Azoru anticiklons, kura perifērijā no Ziemeļāfrikas ieplūdīs karstas un sausas gaisa masas, kas veicinās svelmi valsts dienvidos.
Tikmēr citos reģionos situācija būs pretēja – pārāk vēss un lietains laiks jau ir izjaucis sējas darbus un varētu turpināties arī turpmākās divas nedēļas. Daudzviet Austrumeiropā pēc karstuma viļņa temperatūra pazemināsies līdz ierastajām sezonas vērtībām – dienā ap +24 °C, naktīs vēsāks, ap +9 līdz +14 °C.
Tomēr arī turpmāk prognozēti spēcīgi nokrišņi, tostarp stipras lietusgāzes, lokāla krusa un brāzmains vējš, kas vietām var sasniegt līdz pat 25 metriem sekundē. Iedzīvotāji tiek aicināti būt uzmanīgiem un izvairīties no uzturēšanās pie reklāmas stendiem un kokiem. Atsevišķos gadījumos iespējamas dienas ar negaidītu aukstumu – temperatūra var noslīdēt zem sezonas normas, dažviet līdz +10 °C vai pat zemāk.
Jūnijam kopumā var būt raksturīgi krasas un biežas laikapstākļu maiņas. Bieži novērojamas pērkona lietusgāzes, spēcīgas vētras un pat plūdi, ko rada intensīvi nokrišņi. Nereti uzkrājas arī krusa, un brāzmas var radīt postījumus. Paralēli tam dažos reģionos var būt arī izteikts sausuma periods, kas īpaši negatīvi ietekmē lauksaimniecības sektoru.
Lasi vēl: ”Swedbank” nāk klajā ar svarīgu informāciju saistībā ar klientu maksājumu kartēm
Karstuma viļņi meteoroloģijā tiek reģistrēti katru gadu, taču pastāv būtiska atšķirība starp vairāku dienu svelmi un tādu ilgstošu karstuma vilni, kāds tika piedzīvots, piemēram, 2010. gadā, kad tas turpinājās gandrīz divus mēnešus un skāra lielāko daļu Eiropas.
Tik ekstrēmi gadījumi ir reti, bet Austrumeiropā tie tomēr atkārtojas vairākas reizes gadsimtā. Šobrīd vēl nav iespējams precīzi prognozēt, vai šī vasara piedzīvos tik intensīvu karstumu, jo tik detalizētas laikapstākļu prognozes nav iespējamas.
Šāda veida parādības ietekmē daudzi faktori – reģiona reljefs, vietējie meteoroloģiskie apstākļi un citi apvidum raksturīgi lielumi. Katrs ekstrēmais gadījums veidojas kā vairāku lokālu faktoru kopums, taču arvien biežāka šādu gadījumu atkārtošanās tiek saistīta ar cilvēka izraisītu klimata sasilšanu.
Bet kāda vasara sagaidāma Latvijā? Arī šeit sinoptiķi diemžēl sniedz satraucošas prognozes – tiek minēti vairāki laikapstākļu riski, kas var negatīvi ietekmēt ikdienu un dažādus saimnieciskos darbus.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
