Latvijā plāno ieviest pilnībā automatizētu parādu piedziņas sistēmu gadījumos, kad starp pusēm nav strīda par saistību apmēru. Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā paredz, ka turpmāk vienkāršos lēmumus ģenerēs Tiesu informatīvā sistēma, atslogojot tiesnešus sarežģītāku lietu izskatīšanai.
Valdība otrdien atbalstīja reformu, kas mainīs līdzšinējo saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtību (SPIBK). Jaunā sistēma, ko plānots iedarbināt 2026. gadā, nozīmē pāreju uz automatizētu procesu bezstrīdus lietās – tajās, kur parādnieks atzīst parādu un neizvirza pretenzijas pēc būtības.
Algoritms tiesneša vietā
Līdz šim pat tehniski vienkāršākie lēmumi parādu piedziņas procesā prasīja tiesas personāla manuālu darbu. Jaunais risinājums paredz, ka Tiesu informatīvā sistēma pati pieņems pieteikumus, veiks formālo datu pārbaudi un izsūtīs paziņojumus.
Sistēma strādās pēc likumā noteiktiem kritērijiem: ja visi nepieciešamie dati būs ievadīti pareizi un parādnieks neiebildīs, lēmums tiks ģenerēts tiešsaistē un apliecināts ar elektronisko zīmogu. Svarīgi uzsvērt, ka šādos gadījumos sistēma nevērtēs parāda pamatotību vai pušu argumentus – tas ir tehnisks process, kura iznākumu noteiks konkrēti kritēriji un parādnieka reakcija uz saņemto brīdinājumu.
Tieslietu ministrija norāda, ka automatizācija ļaus tiesām novirzīt resursus lietām, kurās pastāv reāls tiesību strīds un nepieciešama padziļināta pierādījumu analīze.
Kāpēc tas nepieciešams?
Galvenais ieguvums ir ātrums un izmaksu samazināšana. Saistību izpilde brīdinājuma kārtībā jau tagad ir vienkāršāka un lētāka nekā pilna tiesvedība, taču cilvēkresursu iesaiste tehnisku darbību veikšanā rada lieku administratīvo slogu.
Automatizētais process nemainīs personu tiesību vai pienākumu apjomu. Parādniekam joprojām saglabāsies iespēja izvēlēties:
atzīt parādu un operatīvi noslēgt saistību izpildi, izvairoties no turpmāka parāda pieauguma;
izteikt iebildumus, kas nekavējoties pārtrauc automatizēto procesu un novirza lietu ierastajā tiesvedības kārtībā.
Jau kopš 2025. gada aprīļa spēkā esošās izmaiņas motivē parādniekus problēmas risināt ātrāk, lai nepieļautu soda naudu un tiesvedības izdevumu uzkrāšanos. Automatizācija ir nākamais loģiskais solis, kas padarīs sistēmu paredzamāku un efektīvāku kreditoriem, vienlaikus saglabājot visas parādnieka aizsardzības garantijas.
Ko tas nozīmēs praksē?
Kreditoram saziņa ar tiesu kļūs līdzīga bankas darījumam vai e-pakalpojuma izmantošanai. Aizpildot standartizētu pieteikumu, sistēma pārbaudīs datus un patstāvīgi nosūtīs brīdinājumu parādniekam. Ja pēc brīdinājuma saņemšanas parādnieks parādu atzīs vai nereaģēs likumā noteiktajā laikā, sistēma automātiski sagatavos izpilddokumentu.
Šāda pieeja mazinās birokrātiju un ļaus atgūt līdzekļus ievērojami īsākā laikā nekā līdz šim. Tomēr, lai grozījumi stātos spēkā un sistēmas izstrāde varētu sākties, tie vēl jāapstiprina Saeimai.
Līdzīgas sistēmas jau veiksmīgi darbojas vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur tās pierādījušas spēju atslogot tiesu sistēmu un uzlabot kopējo uzņēmējdarbības vidi, nodrošinot savlaicīgu naudas plūsmas atgūšanu ekonomikā.
Nākamais solis: Lai sistēma sāktu darboties 2026. gadā, Saeimai likumprojekts jāpieņem trijos lasījumos, savukārt Tiesu administrācijai jānodrošina nepieciešamie tehniskie uzlabojumi informatīvajā sistēmā.
