Apkures sezona mēdz sagādāt pārsteigumus ne tikai rēķinu izskatā, bet arī pašsajūtā mājās. Bieži vien mēs paļaujamies uz skaitļiem ekrānā vai termostata iedaļām, nemaz neaizdomājoties, kā siltums reāli ceļo pa caurulēm.
Patiesībā saprast, vai jūsu apkures sistēma strādā efektīvi, var pavisam vienkārši – ar parastu pieskārienu. Tam nav vajadzīgi dārgi mērinstrumenti vai speciālista diploms, pietiek vien ar pāris minūtēm brīva laika.
Kāpēc ir vērts aptaustīt savus radiatorus
Radiatori nav tikai metāla kastes pie sienas, tie ir dzīvs organisms, kas nemitīgi sazinās ar apkures katlu. Kad jūs pieliekat roku pie caurules, jūs uzreiz jūtat, kas notiek iekšpusē. Svarīgākais rādītājs ir temperatūras starpība starp ieplūdes un izplūdes cauruli. Ieplūdes caurulei, pa kuru karstais ūdens ienāk radiatorā, jābūt karstai, bet izplūdes caurulei – jūtami vēsākai.
Ja abas caurules ir gandrīz vienādi karstas, tas ir signāls, ka ūdens caur radiatoru izskrien pārāk ātri. Tas nepaspēj atdot siltumu telpai un atgriežas atpakaļ sistēmā joprojām karsts. Tas liecina par enerģijas izšķērdēšanu, jo sūknis un katls strādā lieki. Savukārt, ja radiators augšā ir karsts, bet apakšā pilnīgi auksts, iespējams, sistēmā ir gaiss vai aizsērējums, kas neļauj siltumam izplatīties vienmērīgi.
Divu minūšu pārbaude soli pa solim
Šo testu vislabāk veikt telpā, kurā uzturaties visbiežāk un kur apkure ir ieslēgta jau kādu laiku. Vispirms pagrieziet termostatu par vienu iedaļu augstāk un nedaudz uzgaidiet. Pēc tam uzmanīgi ar plaukstu vai rokas virspusi pārbaudiet ieplūdes cauruli – tai vajadzētu kļūt izteikti karstai. Tas apstiprina, ka siltums vispār nonāk līdz konkrētajai telpai un sistēma nav “aizmigusi”.
Pēc tam pārvietojiet roku uz otru pusi, kur ūdens aizplūst prom. Ideālā gadījumā tur jābūt patīkamam siltumam, nevis karstumam. Starpībai starp abām pusēm klasiskajos radiatoros vajadzētu būt aptuveni no pieciem līdz piecpadsmit grādiem. Visbeidzot pārvelciet ar roku pāri pašam radiatoram no augšas uz leju. Ja jūtat krasus aukstuma plankumus vai dzirdat dīvainu burbuļošanu, sistēmai ir nepieciešama apkope.
Biežākās kļūdas, kas “apēd” siltumu
Daudzi pieļauj kļūdu, mēģinot telpu sasildīt ātrāk, pagriežot termostatu uz maksimālo atzīmi. Patiesībā tas nepaātrina sasilšanu, bet gan liek sistēmai strādāt nevajadzīgi lielā jaudā ilgāku laiku. Vēl viens traucēklis ir aizkari vai mēbeles, kas novietotas tieši priekšā radiatoram. Ja termostats atrodas aiz bieza aizkara, tas “domā”, ka telpā jau ir karsts, un izslēdzas, kamēr jūs telpas vidū joprojām salstat.
Tāpat nedrīkst aizmirst par gaisa izlaišanu. Ja radiators “gluguns” vai šņāc kā vecs tējkanna, tajā pavisam noteikti ir sakrājies gaiss. Gaiss aizņem vietu, kurā vajadzētu būt karstajam ūdenim, līdz ar to radiators silda tikai daļēji. Šīs mazās lietas, ja tās netiek sakārtotas, sezonas laikā summējas un pārvēršas lielākos ciparos rēķinos. Gaiss sistēmā ne tikai samazina komfortu, bet arī liek sūknim strādāt ar lielāku piepūli, kas palielina nolietojumu.
Ko darīt, ja kaut kas nav kārtībā
Ja jūsu rokas tests uzrāda problēmas, ne vienmēr uzreiz jāsauc meistars. Reizēm pietiek ar vienkāršu radiatoru atgaisošanu, ko var izdarīt paša spēkiem ar speciālu atslēdziņu. Pēc gaisa izlaišanas neaizmirstiet pārbaudīt spiedienu visā sistēmā – ja tas ir pārāk zems, siltums līdz tālākajiem telpas stūriem var vienkārši nenonākt. Tas ir pavisam vienkāršs darbiņš, kas neprasa vairāk par piecām minūtēm, bet var pilnībā mainīt siltuma sadali mājoklī.
Ja problēma ir nopietnāka, piemēram, radiators ir silts tikai vienā stūrī vai caurules nemitīgi trokšņo, iespējams, ir pienācis laiks hidrauliskajai balansēšanai. Tas ir process, kura laikā speciālists noregulē sistēmu tā, lai katrs radiators saņemtu tieši tik daudz ūdens, cik nepieciešams konkrētās telpas apsildīšanai. Tas palīdz izvairīties no situācijām, kad viena istaba ir pārkarsusi, bet otra – mūžīgi vēsa, pat ja visi termostati ir pilnībā vaļā.
Kā atrast labāko temperatūras režīmu
Daudzas apkures sistēmas rudens mēnešos darbojas režīmā, kas ir piemērots bargai ziemai. Ja ārā ir salīdzinoši silts, bet jūsu radiatoru caurules ir dedzinoši karstas, ir vērts nedaudz samazināt pieplūdes temperatūru pašā siltummezglā vai pie katla. Mūsdienu kondensācijas tipa katliem un siltumsūkņiem patīk strādāt ar zemākām temperatūrām – tas pagarina to mūžu un ļauj darboties daudz efektīvāk.
Radiatoriem parasti pietiek ar 55 līdz 60 grādiem pieplūdes temperatūras, lai mājās būtu komfortabli. Savukārt silto grīdu gadījumā šie skaitļi ir vēl zemāki – parasti ap 30 vai 40 grādiem. Galvenais ir atcerēties, ka apkures regulēšana nav vienreizējs pasākums, bet gan neliela pielāgošanās laika apstākļiem. Jūsu plaukstas šajā procesā ir labākais padomdevējs, kas pasaka priekšā, vai sistēma strādā savā optimālajā zonā.
Nākamreiz, kad iesiet garām radiatoram, vienkārši uzlieciet uz tā roku. Tas aizņems tikai mirkli, bet var palīdzēt laikus pamanīt lietas, kas citādi paliktu apslēptas līdz pat nākamajam maksājumam par apkuri.
