Mēslojuma cenas mūsdienās ir tādas, ka gribas vai nu smieties, vai raudāt. Kūtsmēsli ir kļuvuši teju par zeltu — tie ir dārgi un smaka pārņem pusi ielas.
Tieši tāpēc pēdējā laikā dārznieki arvien biežāk meklē izeju un sāk eksperimentēt. Mēs sākam pētīt augsni, domāt ar galvu un nevis akli sekot tam, kas rakstīts uz minerālmēslu maisiem.
Doma rodas pati no sevis: ja parasts ēdiens ir veselīgs cilvēkam, kāpēc tas nevarētu būt noderīgs augsnei? Galu galā — zeme arī ir dzīva. Un, lai kā mēs to grozītu, arī tā ir jāpabaro.
Savā dārznieka pieredzē esmu redzējusi visu: gan treknu melnzemi, gan smiltis un augsni, kas vienas sezonas laikā pārvēršas putekļos. Pirms trim gadiem es sev uzdevu vienkāršu jautājumu: vai ir iespējams iztikt bez kūtsmēsliem vispār? Bez visiem tiem maisiem, ķērām un mūžīgās skraidīšanas? Atbilde atnāca negaidīti — caur parastu auzu pārslu paku.
No kurienes radās ideja par auzu pārslām?
Sākumā es, protams, tikai pasmīnēju. Nu, kā tas ir iespējams? Viena paka pārslu pret 20–25 kilogramiem kūtsmēslu? Izklausās pēc pasakas lētticīgajiem. Taču, jo vairāk es iedziļinājos procesos, kas notiek zemē, jo skaidrāk sapratu — tajā visā ir sava dzelžaina loģika.
Auzu pārslas nav tikai pārtikas produkts; tās ir bagātas ar mikroelementiem (magniju, fosforu, kalciju), kas ir vitāli nepieciešami augsnes derīgajām baktērijām. Kad mēs barojam šīs baktērijas, tās sāk strādāt mūsu labā, pārvēršot pat nabadzīgu zemi auglīgā humusā. Turklāt, atšķirībā no kūtsmēsliem, auzu pārslās nav nezāļu sēklu vai kaitīgu parazītu.
Šī metode burtiski atdzīvina nogurušu augsni, padarot to irdenu un bagātīgu bez smagas fiziskas piepūles un lieliem izdevumiem.
Kādēļ auzas strādā tur, kur kūtsmēsli pieviļ?
Kūtsmēsli nav nekāds brīnumlīdzeklis. Tā ir vienkārši organika – barība augsnes mikroorganismiem. Taču arī auzas ir organika. Turklāt tā ir tīra organika: bez nezāļu sēklām, bez parazītiem un bez nepatīkamiem pārsteigumiem, ko mēdz sagādāt fermas produkti.
Auzu pārslās ir daudz cietes, olbaltumvielu, ogļhidrātu un mikroelementu. Cilvēkam tā ir enerģija, bet augsnei – īsts svētku galds. Ja auzas pareizi sagatavo, nevis vienkārši bezjēdzīgi izkaisa pa dobēm, efekts var būt pārsteidzoši spēcīgs. Tieši šajā brīdī man radās patiesa interese – pārbaudīt to nevis vārdos, bet darbos.
Kūtsmēsli ne vienmēr ir glābiņš
Mēs mīlam kūtsmēslus rezultāta dēļ, taču reti kurš runā par to mīnusiem. Un to nav mazums:
Sakņu apdegumi: Svaigi kūtsmēsli ir “karsti” – tie var burtiski apdedzināt jauno stādu saknes.
Nezāļu un kaitēkļu invāzija: Kopā ar tiem jūs savā dārzā ienesat nezāļu sēklas, maijvaboļu kāpurus un dažādas sēnīšu kaites.
Lēna iedarbība: Tie sadalās lēni un ne vienmēr sniedz barības vielas tieši tad, kad augam tās visvairāk vajag.
Turpretim auzu pārslas sāk darboties uzreiz. Tās piesaista labvēlīgās baktērijas un sliekas, kas irdina augsni un padara to auglīgu. Tas ir kā “ātrais starts” nogurušai zemei, nebaidoties, ka dārzs aizaugs ar balandām vai tajā iemetīsies dunduri.
Esmu redzējusi dobes, kur kūtsmēsli gulējuši gadiem, bet zeme tik un tā palikusi smaga, auksta un “kurla”. Tas ir tāpēc, ka organika bez mikrobiem ir vienkārši atkritumi. Savukārt auzu pārslas uzreiz kļūst par viegli pieejamu barību baktērijām – ātri, aktīvi un bez liekas ņemšanās.
Pirmais eksperiments: bez lielām cerībām, bet ar interesi
Pavasarī nolēmu sākt ar mazumiņu. Paņēmu vienu glāzi parastu auzu pārslu – pašas lētākās, nevis tās, kas paredzētas ātrai pagatavošanai. Aplēju tās ar litru silta ūdens, samaisīju un atstāju uz nakti ievilkties.
No rīta bija izveidojies biezs, nedaudz skābens uzlējums. Atšķaidīju to spainī ūdens un devos uz dārzu.
Eksperimentam izvēlējos gurķu dobi. Kāpēc tieši tos? Tāpēc, ka gurķis ir “izbadējusies” un ļoti jutīga kultūra – tas uzreiz parāda, vai mēslojums tam patīk vai nē. Ja mēslojums būs labs, lapas kļūs tumši zaļas un augšana paātrināsies; ja nē – gurķis uzreiz “nošļuks”.
Salaistīju augsni nedēļu pirms stādīšanas. Bez fanātisma – vienkārši un vienmērīgi nolēju dobi. Pēc dažām dienām zeme tiešām mainījās. Tā nav nekāda fantāzija: tā kļuva mīkstāka, siltāka un irdenāka. It kā būtu atmodusies un sākusi elpot.
Vēl pēc nedēļas es sapratu, ka šeit tiešām notiek kaut kas nopietns.
Lasi vēl: Ņemu kārtaino mīklu un 2 ābolus — pēc 20 minūtēm visus saucu pie tējas
Kas notika ar gurķiem: te man vairs nebija šaubu
Gurķi sadīga visi kā viens. Lapas – lielas un sulīgi zaļas, kāti – resni un spēcīgi. Arī aizmetņu bija krietni vairāk nekā parasti. Blakus esošajā dobē, kur biju izmantojis kūtsmēslus, viss izskatījās normāli, bet “auzu dobē” viss izskatījās labāk. Tieši tā – labāk, nevis vienkārši “ne sliktāk”.
Augļi auga taisni, bez tukšumiem un bez rūgtuma. Ražu vācu viļņiem vien. Turklāt pamanīju, ka zeme neizžuva tik ātri, pat lielajā karstumā.
Tajā brīdī es sapratu galveno: auzu pārslas nedarbojas kā tiešs mēslojums, bet gan kā augsnes dzīvības paātrinātājs. Tās “ieslēdz” procesus, kas parasti guļ.
Otrais gads: paplašinām eksperimentu
Nākamajā sezonā es gāju tālāk. Sāku eksperimentēt ar tomātiem, kabačiem, papriku un pat puķēm.
Auzu uzlējumu lēju bedrītēs tieši pirms stādīšanas un vēlreiz – aktīvās augšanas sākumā. Aina atkārtojās: augi ieaugās ātrāk, mazāk bija kaites, un to sakņu sistēma izveidojās daudz spēcīgāka.
Īpaši labi tas bija redzams smagās augsnēs, kur agrāk viss auga “ar sakostiem zobiem”. Puķes ziedēja ilgāk un košāk. Tomāti neplaisāja, bet kabači nedzina tikai zaļo masu vien, bet ražoja augļus. Un pats galvenais – pēc sezonas beigām augsne nebija “izspiesta kā citrons”, kā tas bieži notiek pēc minerālmēslu lietošanas.
Kur slēpjas auzu pārslu īstais noslēpums?
Auzu pārslas pašas par sevi nav nekāds “‘brīnums”. Brīnumi sākas brīdī, kad tās nonāk zemē. Mikroorganismi sāk tās pārstrādāt, procesā izdalot augiem pieejamu slāpekli, fosforu un kāliju. Augsne sāk elpot. Saknes saņem barību nevis lēcieniem, bet gan nepārtraukti un vienmērīgi.
Tas ir līdzīgi kā ar labu buljonu. Tas nav ātri šķīstošais kubiņš, bet gan īsts, sātīgs un mājās vārīts virums.
Un tieši šeit kļūst skaidrs, kāpēc viena glāze auzu pārslu var aizstāt veselu maiss kūtsmēslu. Ne pēc svara, bet pēc iedarbības jaudas.
Kā pastiprināt efektu vairākas reizes
Bet tagad par to, ko piemin reti. Ja auzu uzlējumam pievieno šķipsniņu rauga, efekts pastiprinās vairākkārt. Raugs ierosina fermentācijas procesu, aktivizē mikrofloru un padara visu šo procesu zibenīgi ātru un spēcīgu.
Recepte ir pavisam vienkārša:
1 glāze auzu pārslu;
1 litrs silta ūdens;
1 tējkarote sausā rauga.
Pagatavošana: Ļaujiet visam ievilkties 8–12 stundas, pēc tam atšķaidiet šo koncentrātu 10 litros ūdens un izmantojiet nekavējoties.
Svarīgi ievērot:
Neglabājiet gatavo šķidrumu: Tas jāizmanto uzreiz, kamēr mikroorganismi ir visaktīvākie.
Nepārlejiet to lieki no viena trauka otrā: Saudzējiet izveidojušos vidi.
Nelejiet uz sausas zemes: Pirms šī mēslojuma lietošanas augsne ir nedaudz jāsamitrina, lai barības vielas nonāktu tieši pie saknēm un procesi sāktos uzreiz. Visam jānotiek ar prātu.
Vai viena auzu pārslu paka var aizstāt 25 kilogramus kūtsmēslu? Ja runājam godīgi un no dārznieka viedokļa — jā, var. Un bieži vien tā strādā pat labāk. Augsne pēc tam vairs neatgriežas iepriekšējā stāvoklī. Tā kļūst citāda. Dzīva. Pateicīga.
Lasi vēl: Šajos datumos dzimst cilvēki ar maģiskām spējām
Izmēģiniet to kaut vai uz vienas dobes. Tikai eksperimenta pēc. Un tālāk jau zeme pati jums visu parādīs. Lūk, pie tāda secinājuma esmu nonākusi es. Pārējais jau ir jūsu ziņā.
