Vakarā mēs apsēdāmies pie virtuves galda. Es uzliku uz šķīvja ābolu pīrāgu, viņš ielēja man krūzītē zaļo tēju ar uzrakstu “Viss būs labi”. Mēs ilgi runājām – gan par sīkumiem, gan par svarīgām lietām, smējāmies un dalījāmies atmiņās. Atmosfēra bija silta un mājīga, un es pieķēru sevi domājam, ka beidzot varu justies brīvi – tā, it kā vairs nebūtu jāsajūt visas dzīves grūtības vienai.