Kad Džeremijs un Rašele sāka plānot savas kāzas, viņi sāka domāt par nepatīkamo daļu – vietas izvēli, ēdienkarti, viesu sarakstu un visām pārējām lietām, nemaz nerunājot par milzīgajiem izdevumiem. Viņi klusībā visu pārdomāja, kad Rašele izteica priekšlikumu: “Kāpēc gan mums neprecēties Islandē?”
Pēc dažām nedēļām, bez konkrētiem plāniem, Džeremijs un Rašele jau dzīvoja furgonā un apceļoja Islandi.
Viņi devās pāri ledājiem, zem ūdenskritumiem, apskatīja dažādas sūnas, spēlējās ar zirgiem un relaksējās karstajos avotos. Viss ar tādu domu, ka viņi zinās īsto vietu, tiklīdz to atradīs.
Kādu dienu viņi atrada senas baznīcas drupas – vienīgo ēku, kas izdzīvoja pēc vulkāna izvirduma daudzus gadus atpakaļ. Izvirduma laikā lavas straume sadalījās un apņēma baznīcu, to atstājot neskartu.
Džeremijs un Rašele uzreiz saprata, ka atraduši īsto vietu. Viņi uzreiz apmainījās ar zvērestiem, kas šķiet visintīmākais veids, kā to iespējams izdarīt – pilnīgā divvientulībā, kur dabas pasaule ir vienīgā lieciniece.
Tad viņi apmainījās ar gredzeniem, skūpstījās, apskāva viens otru, un iekāpa atpakaļ furgonā, lai turpinātu savu piedzīvojumu.
Ar naudu, ko viņi ietaupīja, nerīkojot tradicionālas kāzas, pāris varēja atļauties man izmaksāt lidojumu uz Islandi, kamēr viņi vēl atradās tur, un iemūžināt šo notikumu. Esmu fotogrāfs, kas pirms pieciem gadiem pameta modes industriju, lai pārceltos uz dzīvi meža vidū.
Avots : boredpanda.com