Daudzi dārzkopji pavasara gaidās saskaras ar situāciju, kad lolotie tomātu un paprikas stādi uz palodzes sāk izskatīties nedaudz noguruši vai nīkuļojoši.
Šādos brīžos talkā nāk dažādi mēslojumi, taču pieredzējušu dārznieku novērojumi liecina, ka reizēm visefektīvākie risinājumi slēpjas nevis dārgos preparātos, bet gan virtuves skapītī. Izrādās, ka metode, ko savulaik plaši izmantoja un kas joprojām uzrāda pārsteidzošus rezultātus, ir parastā cukura izmantošana augu piebarošanai.
Kāpēc saldais papildmēslojums ir tik efektīvs?
Speciālisti, kas pētījuši augu fizioloģiju, norāda, ka cukura efektivitātes pamatā ir tā galvenā sastāvdaļa – glikoze. Tā ir universāls enerģijas avots visiem dzīvajiem organismiem, un augi nav izņēmums. Lai gan fotosintēzes procesā augi paši ražo cukurus, jauniem, vēl nespēcīgiem stādiem, kas aug ierobežotā augsnes daudzumā un nereti cieš no gaismas trūkuma, šī procesa jauda var būt nepietiekama.
Papildu glikozes deva no ārpuses darbojas vairākos virzienos:
Enerģijas lādiņš augšanai: Glikoze tieši piedalās šūnu dalīšanās procesā, kas palīdz stādiem ātrāk veidot gan spēcīgu sakņu sistēmu, gan veselīgu zaļo masu.
Imunitātes stiprināšana: Augs, kas ir nodrošināts ar enerģiju, daudz vieglāk pārcieš stresu, ko rada temperatūras svārstības telpā vai gaidāmā pārstādīšana siltumnīcā.
Augsnes mikroflora: Cukurs kalpo par barību arī derīgajiem augsnes mikroorganismiem. Tie kļūst aktīvāki un palīdz augam labāk uzņemt tos minerālelementus, kas jau atrodas zemē.
Kurām kultūrām šī metode patīk vislabāk?
Interesanti, ka šis “saldinātais ūdens” ir piemērots gandrīz visam, ko ierasts audzēt mājās. Vispamanāmāko reakciju parasti novēro tieši dārzeņu stādiem – tomātiem, paprikai, gurķiem un baklažāniem. Pēc šādas apstrādes stādi kļūst tumšāk zaļi, bet to kāti – stingrāki.
Tomēr dārznieki ir pamanījuši, ka cukura šķīdumu atzinīgi novērtē arī puķu sējeņi un pat istabas augi. Īpaši pateicīgi par šādu aprūpi būs kaktusi un sukulenti, kam raksturīga specifiska vielmaiņa un kuriem papildu enerģijas deva palīdz sagatavoties ziedēšanai.
Lasi vēl: Kad dabas veltes novērtē citu acīm: stāsts par to, kāpēc Japānā apbrīno mūsu meža ‘nezāles’
Kā sagatavot un pareizi lietot šķīdumu?
Lai gan metode šķiet elementāra, dārznieku praksē ir izveidojušās konkrētas proporcijas, lai nekaitētu augiem. Galvenais noteikums ir mērenība.
Pagatavošanas gaita:
Litram silta, nostādināta ūdens pievieno divas ēdamkarotes parastā baltā cukura. Ir svarīgi to rūpīgi izmaisīt, līdz kristāli ir pilnībā izšķīduši un šķidrums kļuvis dzidrs. Silts ūdens palīdzēs cukuram izšķīst ātrāk un būs patīkamāks augu saknēm.
Lietošanas smalkumi:
Sagatavoto šķīdumu lieto kā parasto laistāmo ūdeni, lejot to tieši pie saknēm. Speciālisti iesaka izvairīties no šķīduma nokļūšanas uz lapām, jo cukura paliekas var radīt lipīgu vidi, kas var piesaistīt nevēlamus kukaiņus vai veicināt sēnīšu attīstību uz augu zaļajām daļām.
Biežākās kļūdas, no kurām var izvairīties
Viena no lielākajām kļūdām ir uzskatīt, ka cukurs var aizstāt visu pārējo augam nepieciešamo barību. Tā nav. Cukurs ir enerģijas dzēriens, nevis pilnvērtīgas pusdienas. Augam joprojām ir nepieciešams slāpeklis, fosfors un kālijs, tāpēc cukura kūri ieteicams kombinēt ar parasto mēslošanu.
Tāpat nav ieteicams šādu procedūru veikt pārāk bieži. Reizi divās nedēļās ir optimāls biežums, lai stādi saņemtu nepieciešamo stimulu, bet neizstīdzētu. Ja pamanāt, ka augsne sāk pelēt vai virs tās parādās mazas mušiņas, tā ir zīme, ka ar cukuru esat aizrāvušies par daudz.
Lasi vēl: Dārzniekus aicina nesteigties: kāpēc šobrīd ir tik svarīgi atstāt sniegu uz zemes
Kopumā dārznieku pieredze rāda, ka šī “vecās skolas” metode joprojām ir dzīvotspējīga. Tā ir lēta, droša un palīdz izaudzēt stādus, kas vasarā priecēs ar bagātīgu ražu.
