Zinātnieku kolektīvs ievietoja būrī 5 pērtiķus un būra vidū: kāpnes, kuru augšā atradās banānu ķekars.
Katru reizi, kad kāds no pērtiķiem kāpa pa kāpnēm, zinātnieki aplēja pārējos pērtiķus ar aukstu ūdeni. Pēc kāda laika pērtiķi sāka uzbrukt tam, kurš mēģināja kāpt pa kāpnēm, lai tiktu pie banāna. Pēc vēl kāda laika neviens no pērtiķiem vairs neuzdrošinājās kāpt, neskatoties uz kārdinājumu.
Tad zinātnieki vienu no pērtiķiem aizstāja pret citu. Pirmā lieta, ko tas darīja: devās uz kāpnēm. Pārējie tūlīt pat metās viņam virsū. Pēc vairākiem uzbrukumiem jaunais krātiņa iemītnieks iemācījās, ka kāpt pa kāpnēm nedrīkst, kaut arī nesaprata, kāpēc.
Pēc tam tika aizvietots vēl viens pērtiķis, un notika tas pats. Pirmais aizvietotais pērtiķis palīdzēja pārējiem piekaušanā, kad otrais mēģināja kāpt pa kāpnēm. Tad tika nomainīts trešais – atkārtojās tas pats. Tad arī trešais un ceturtais, un visbeidzot tika nomainīts arī piektais pērtiķis.
Eksperimenta beigās krātiņā atradās 5 pērtiķi, kuri, neskatoties uz to, ka nekad nebija tikuši aplieti ar aukstu ūdeni, uzbruka ikvienam, kurš centās uzkāpt pa kāpnēm, lai paņemtu banānu. Ja būtu iespējams viņiem pajautāt, kāpēc viņi tā dara, visticamāk, atbilde skanētu: “Nezinu. Tā šeit lietas vienkārši notiek.”
Secinājums: Neatkārto citu uzvedību, padomā, pirms akli seko pārējiem. Ne vienmēr kaut kas ir pareizi tikai tāpēc, ka visi to dara.
Avots:
