Kāda sieviete Kolorādo štatā piedzīvoja šo brīnumjauko sajūtu- atrast kaut ko ļoti neparastu un retu. Tas nebija ne skaists un vērtīgs interjera priekšmets, vai kāda senlaicīga, krāšņa broša. Viņa bija iegādājusies ierakstu plati un tās apvalciņā bija paslēpusies mīlestības vēstule no Otrā Pasaules kara laikiem, rakstīta pirms 70 gadiem.
Apbrīnojamā kārtā, šīs vēstules autors nebija tālu jāmeklē. Vēstules rakstītājs bija Bils Mūrs, 90 gadu vecs, kara veterāns, kurš, saņemot vēstuli un lasot to, nespēja valdīt savas asaras un emocijas.
“Es biju ļoti pārsteigts, ka kāds ir atradis šo vēstuli un, tā ir atradusi mani. Es to rakstīju, kad dienēju Eiropā. Es nezināju vai es vēl kādreiz viņu redzēšu.” stāsta veterāns.
Šī bija viena no pirmajām vēstulēm, kuru viņš bija rakstījis mīļotajai meitenei, pirms viņi apprecējās 70 gadus atpakaļ. Vēstule bija rakstīta 1944. gada, 29. decembrī, kad Bilam bija tikai 20 gadi.
“Mana mīļotā, dārgā, visu mīļākā, Bernadeta”, tā sākas Bila vēstule.
Bils caur asarām joko, ka viņš būtu rakstījis vēl vairākus īpašības vārdus, bet viņam nepietika vēstulē vietas.
“Tu esi tik brīnišķīga un mīļa, ka es ikdienas domāju, kā tas ir iespējams, ka tu esi mana”
“Es patiesi esmu laimīgākais puisis pasaulē! Un tikai tu tam esi par iemeslu. Pat vien tava vārda izteikšana dara mani bezgala laimīgu!”
“Nekad savā dzīvē es neesmu tik ļoti un karsti ilgojies pēc mājām, jeb mājām, kur esi tu, mana mīļā!”
Pāris bija precējušies 63 gadus, kad Bernadeta nomira 2010. gada aprīlī.
Bila meita pieļauj, ka viņas māte šo vēstuli bija noglabājusi ierakstu plates apvalkā, jo tā viņai bija ļoti dārga. Meita arī stāsta, ka tas ir ļoti patīkams pārsteigums un jauns atklājums par savu vecāku dziļo mīlestību.
Bils stāsta, ka viņš atceras savu sievu katru dienu un izjūt viņas trūkumu ik mirkli.
Caur asarā viņš atzīst: “Ir grūti runāt par viņu ar citiem cilvēkiem. Es viņu mīlēšu mūžīgi un tās ir nebeidzamas sirdssāpēs, ka viņai vairs nav ar mani. “
Avots: dailymail.com
