Saskaņā ar Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS datiem, kas iegūti pēc Latvijas Televīzijas (LTV) pasūtījuma veiktā pētījuma, partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV) novembrī pārliecinoši saglabāja savu vadošo pozīciju Latvijas politisko partiju reitingā.
Stabila saglabājās arī otrā vieta, kuru ieņēma “Jaunā Vienotība” (JV), kamēr trešajā vietā, tāpat kā iepriekšējā mēnesī, atradās partija “Progresīvie”.
Šī aptauja tika veikta laika posmā no 21. novembra līdz 3. decembrim, aptverot reprezentatīvu izlasi – vairāk nekā 1800 vēlētājus.
Būtiskākās izmaiņas un neizlēmušo skaita pieaugums
Analizējot novembra datus, salīdzinot tos ar oktobra rezultātiem, iezīmējas viens būtisks pavērsiens: ievērojami palielinājies to respondentu īpatsvars, kuri vēl nav izlēmuši, par kuru partiju balsot. Šis rādītājs pieauga no 22,2% oktobrī līdz 27,6% novembrī, kas liecina par zināmu vēlētāju svārstīgumu. Savukārt nedaudz samazinājies to vēlētāju skaits, kuri neplāno piedalīties vēlēšanās – šādu atbildi sniedza 15,4% respondentu. Par tām partijām, kas aptaujā netika konkrēti nosauktas, gatavi balsot bija 1,5% aptaujāto.
Atbalsts mazākajām un vidējām partijām
Partiju saraksta lejasgalā ar nelielu atbalstu atrodas “Platforma 21” (0,1%), “Apvienība Par” (0,5%) un “Austošā saule Latvijai” (0,6%). Visām trim partijām pēdējā mēneša laikā vērojams neliels atbalsta kritums. Kā viens no retajiem izņēmumiem ar atbalsta pieaugumu izceļas “Jaunā konservatīvā partija” ar 1,1% atbalstu. Savukārt “Latvijas attīstībai” (1,2%), Latvijas Krievu savienībai (1,3%) un “Saskaņai” (1,7%) novembrī fiksēts atbalsta samazinājums.
“Stabilitātei!” uzrādījusi atbalsta pieaugumu, sasniedzot 3,8%. Ievērojamu kāpumu piedzīvojusi arī partija “Suverēnā vara”, par kuru balsot gatavi bija 4,8% aptaujāto. Pēc tam seko trīs partijas, kurām novembra aptaujā ir praktiski identisks atbalsts – 5,8%: Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Nacionālā apvienība (NA) un “Apvienotais saraksts”. Visas trīs partijas gan piedzīvojušas nelielu atbalsta kritumu salīdzinājumā ar oktobri.
Top līderi un kritums
Trešās vietas ieguvējiem, “Progresīvajiem”, atbalsts samazinājies no 6,8% oktobrī līdz 6,6% novembrī. Otrā vietā esošā JV zaudējusi veselu procentpunktu – no 9,3% oktobrī līdz 8,3% novembrī. Neskatoties uz kritumu, līderpozīcijās saglabājusies LPV, kuru atbalstīt gatavi bija 8,6% aptaujāto. Kopējā tendence liecina, ka atbalsta kritums, lai arī lielākoties neliels, ir novērojams vairākumā partiju, kamēr neizlēmušo vēlētāju pulks ir pieaudzis.
Sociologa komentārs par iemesliem
SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš, skaidro, ka viens no būtiskākajiem faktoriem, kas joprojām ietekmē vēlētāju izvēli un svārstības, ir diskusijas un strīdi par Stambulas konvenciju. Viņš norāda, ka šie notikumi darbojas kā “atblāzmas” no iepriekšējiem notikumiem, kuru ietekme vairs nav tik dominējoša kā sākumā, taču tie joprojām maina reitingu dinamiku.
Iespējamā Saeimas aina
Analizējot datus, ņemot vērā arī vēlētāju stingro apņemšanos doties uz vēlēšanām, aptaujas rezultāti liecina, ka Saeimā varētu iekļūt astoņas partijas. Pēdējā no tām, kas pārvarētu 5% barjeru, būtu “Stabilitātei!”. Ir svarīgi atzīmēt, ka šajā aprēķinā tiek ņemts vērā tieši vēlētāju apņēmības līmenis: partija ar mazāku, bet ļoti motivētu atbalstītāju loku var uzrādīt labāku rezultātu šajā projekcijā nekā partija ar lielāku, taču svārstīgāku atbalstītāju bāzi.
