Latvijas iedzīvotāji aizvadītā gada nogalē kļuvuši krietni piesardzīgāki un vairs nesteidzas tērēt naudu pa labi un pa kreisi. Lai gan tirgotāji cerēja uz lielāku decembra bumu, jaunākie dati rāda, ka pirkumu apjoms audzis pavisam nedaudz.
Cilvēki vairāk domā, ko likt grozā, un svētku laikā nav ļāvušies pārlieku lielam tēriņu entuziasmam. Ekonomisti novērojuši, ka šī piesardzība, visticamāk, saglabāsies arī šī gada sākumā.
Ja skatāmies uz skaitļiem, decembrī mazumtirdzniecības apgrozījums gada laikā pieauga vien par nepilnu procentu. Ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka šis ir bijis vājākais sniegums kopš pagājušā gada pavasara. Viens no iemesliem ir tas, ka iepriekšējā gada decembris tirgotājiem bija neierasti veiksmīgs, tāpēc uz tā fona šī gada rādītāji izskatās diezgan pieticīgi.
Kopumā aizvadītajā gadā preču pārdošana augusi par 1,5 %, kas nav slikti, taču uz visas valsts ekonomikas fona tas joprojām ir ļoti mazs solis uz priekšu. Cilvēki šobrīd labāk izvēlas nogaidīt, nevis uzreiz iztērēt visu nopelnīto.
Pārtikas grozs kļūst pārdomātāks
Interesanta aina paveras pārtikas veikalos. Lai gan cenas pārtikai ir augušas, iedzīvotāju tēriņi šajā grupā palikuši gandrīz tajā pašā līmenī. Tas nozīmē, ka mēs esam iemācījušies pielāgoties dārdzībai – pērkam mazāk, izvēlamies lētākas preces vai vienkārši rūpīgāk plānojam maltītes.
“Citadeles” bankas ekonomists Kārlis Purgailis pamanījis, ka ietaupītā nauda no pārtikas groza bieži vien tiek novirzīta lietām, kuru pirkšana ilgstoši atlikta. Piemēram, decembrī cilvēki aktīvāk pirkuši zāles un medicīnas preces, kā arī dažādas elektropreces un datorus. Tajā pašā laikā mazāk naudas atlicis jaunam apģērbam, apaviem vai būvmateriāliem mājokļa remontam.
Latvijas Bankas dati liecina, ka decembrī pieaudzis to cilvēku skaits, kuri izvēlas naudu noguldīt depozītos. Tas ir visai raksturīgi gada beigām, taču šoreiz tam ir arī citi iemesli. Aptaujas rāda, ka daļa iedzīvotāju šobrīd piebremzē ikdienas tēriņus, jo plāno tuvākā gada laikā veikt kādu tiešām lielu pirkumu – vai nu iegādāties jaunu mājokli, vai veikt tajā nopietnus uzlabojumus.
Šī interese par lielajiem pirkumiem nākotnē liek mums būt taupīgākiem šodien. Cilvēki vairāk domā ilgtermiņā un nevēlas tērēties mirkļa emociju dēļ.
Ko solās nest 2026. gads
Raugoties uz priekšu, ekonomistu prognozes ir diezgan mierīgas un pozitīvas. Algas turpina augt straujāk nekā cenas, kas nozīmē, ka mūsu pirktspēja pamazām uzlabojas. Kopš 2021. gada sākuma vidējā alga Latvijā ir pakāpusies par vairāk nekā 50 %, kamēr cenu kāpums bijis ap 38 %. Ja pieskaita klāt arī nodokļu izmaiņas, tad reāli mūsu maciņos paliek vairāk naudas nekā pirms dažiem gadiem.
Tomēr Strautiņš norāda uz “ekonomika aug, jo tā aug” efektu – kad cilvēki kļūst optimistiskāki, viņi sāk vairāk tērēt, kas savukārt dod impulsu visai valsts izaugsmei. Bet tas nenotiks vienā dienā. Janvāra aukstuma viļņi un lielāki rēķini par apkuri var nedaudz piebremzēt šo optimismu gada pašā sākumā.
Lai gan finansisti sola pakāpenisku izaugsmi, neviens negaida strauju lēcienu. Globālā nedrošība un ģeopolitiskie riski joprojām liek mums būt uzmanīgiem. Cilvēki vairs nesteidzas iztērēt katru lieko eiro, bet gan cenšas izveidot drošības spilvenu.
Mazumtirdzniecībā šogad vislabāk klāsies tiem, kas pārdod sadzīves tehniku, elektroniku vai automašīnas, jo tos pirkumus, ko atlikām krīzes laikā, tagad pamazām sāksim īstenot. Kopumā šis gads varētu būt laiks, kad atgriežamies pie “veselīgas” iepirkšanās – kad pērkam to, ko tiešām varam atļauties, nevis dzenamies pakaļ emocijām.
