Pasaules Banka pagājušajā nedēļā uzlaboja savas prognozes par pasaules ekonomiku, lēšot, ka tā šogad pieaugs par 2,6 %, pateicoties stabilai izaugsmei ASV, raksta APNEWS.
Bankas jaunākā prognoze ir lielāka nekā janvārī prognozētā 2,4 % izaugsme 2024. gadam. Tas atbilstu pasaules ekonomikas izaugsmei 2023. gadā par 2,6 %.
Tomēr vienlaicīgi banka brīdināja, ka globālā izaugsme joprojām ir gausa, ņemot vērā iepriekšējos standartus, ka nabadzīgākās valstis cīnās zem lielo parādu un augsto procentu likmju nastas un ka pieaugošie tirdzniecības šķēršļi apdraud labklājību visā pasaulē. Smagā situācijā Ukrainā un Gazā rada papildu spiedienu uz reģionālajām ekonomikām.
Spēcīgāka nekā gaidīts izaugsme Amerikas Savienotajās Valstīs – pasaules lielākajā ekonomikā – veidoja 80 % no Pasaules Bankas uzlabotajām prognozēm. Tagad aģentūra paredz, ka 2024. gadā ASV ekonomika pieaugs par 2,5 %, kas ir tikpat, cik 2023. gadā, bet ievērojami vairāk salīdzinājumā ar 1,6 %, ko banka bija prognozējusi janvārī.
“ASV izaugsme ir ārkārtēja,” pirms jaunākā ziņojuma par pasaules ekonomikas perspektīvām sacīja bankas galvenā ekonomista vietnieks Ajhans Kose.
Pagājušajā mēnesī ASV palielinājās nodarbinātība un algu pieaugums, liecinot par noturīgu ekonomikas stabilitāti.
Pasaules Banka, kurā ietilpst 189 dalībvalstis, cenšas mazināt nabadzību un paaugstināt dzīves līmeni, sniedzot dotācijas un aizdevumus ar zemām procentu likmēm jaunattīstības valstīm.
No janvāra līdz martam ASV ekonomikas izaugsme bija tikai 1,3 % gadā, kas ir lēnākais temps gandrīz divu gadu laikā, un Kose sacīja, ka Pasaules Bankas prognozēs ir ņemta vērā pirmā ceturkšņa lejupslīde. Lejupslīdi lielā mērā noteica faktori, kurus ekonomisti uzskata par īslaicīgiem: Importa apjoma pieaugums un uzņēmumu krājumu samazināšanās. Turpretī ekonomikas izaugsmes galvenie komponenti – patēriņa izdevumi un uzņēmumu investīcijas – gada pirmajos trijos mēnešos saglabājās stabili.
Pasaules un īpaši ASV tautsaimniecības izrādījušās negaidīti noturīgas, ņemot vērā augstās procentu likmes, ko Federālo rezervju sistēma un citas centrālās bankas noteikušas, lai ierobežotu 2021. gadā uzliesmojušo augsto inflāciju.
Taču pat pēc Pasaules Bankas uzlabojuma globālā izaugsme izskatās gausa – par pus procentpunktu zemāka nekā vidēji 2010. līdz 2019. gadā. Inflācija ir ievērojami atdzisusi – no 7,2 % 2022. gadā līdz 4,9 % pagājušajā gadā un prognozētajiem 3,5 % 2024. gadā -, taču joprojām ir augstāka par centrālo banku vēlamo līmeni. Tas nozīmē, ka centrālo banku politikas veidotāji var būt piesardzīgi attiecībā uz likmju samazināšanu no pašreizējā augstā līmeņa.
Tomēr šāda pieeja ir saistīta ar saviem riskiem, īpaši ar risku, ka augstās aizņemšanās likmes pārāk palēninās tautsaimniecības izaugsmi.
“Saglabājot procentu likmes paaugstinātas ilgāku laiku, var rasties sekas,” sacīja Kose. “Galu galā izaugsme palēnināsies. Mums jāizvairās no zemākas un ilgākas ekonomiskās izaugsmes visā pasaulē.”
Ķīna, kas ir pasaules otrā lielākā ekonomika aiz ASV, cīnās ar nekustamā īpašuma tirgus sabrukumu un vāju patērētāju uzticību. Paredzams, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme šogad palēnināsies līdz 4,8 % no 5,2 % 2023. gadā.
Paredzams, ka 20 Eiropas valstis, kurās valūta ir vienota ar eiro, ko ietekmēja Krievijas kara pret Ukrainu sekas, 2024. gadā panāks 0,7 % izaugsmi, lai gan tas būtu gandrīz divreiz vairāk nekā 0,4 % pieaugums 2023. gadā.