Pasaule, kādu mēs to pazinām pirms dažiem gadiem, pamazām paliek pagātnē. Šobrīd mēs dzīvojam lielu pārmaiņu laikā, un Latvijai ir jāmācās pielāgoties jaunajiem apstākļiem, kur nekas vairs nav tik prognozējams kā agrāk.
Par to pirmdien, 26. janvārī, sprieda Latvijas Ārpolitikas institūta eksperti, analizējot mūsu valsts vietu un iespējas šajā jaunajā kārtībā. Galvenais secinājums ir vienkāršs – mums jābeidz baroties ar vecām ilūzijām un jāsāk skatīties uz lietām reālistiski.
Vecā pasaule brūk, bet jauna vēl tikai top
Bijušais Latvijas prezidents Egils Levits diskusijā norādīja, ka mēs virzāmies prom no sistēmas, kurā visi ievēroja vienotus noteikumus. Tā vietā nāk pasaule ar vairākiem varas centriem, un šobrīd izšķiras jautājums par to, vai Eiropa spēs būt viens no tiem. Levits uzskata, ka Eiropai ir potenciāls, taču tas prasīs drosmi un radikālas pārmaiņas ārpolitikā.
Šis laiks ir liels pārbaudījums demokrātijai. Autoritāri režīmi mēģina diktēt savus noteikumus, un demokrātiskajām valstīm ir jāparāda sava griba aizstāvēties. Levits uzsvēra, ka pretiniekam ir skaidri jāredz mūsu gatavība sargāt savu zemi – tikai tā mēs varam atturēt citus no domas par uzbrukumu. Savukārt ārlietu ministre Baiba Braže trāpīgi piebilda: pasaule pati par sevi nebrūk, brūk tikai mūsu iedomātā drošības sajūta, ka visu var turpināt darīt pa vecam.
Mūsu izvēles ikdienā un valsts līmenis
Ārpolitikas institūta vadītājs Kārlis Bukovskis atgādināja, ka lielā politika nav kaut kas tāls un nesaistīts ar mums. Tas, kādu nākotni mēs veidosim, ir atkarīgs no mūsu ikdienas lēmumiem un pat no tā, par ko mēs balsojam vēlēšanās. Viņš prognozē, ka šogad ārējā ietekme uz mūsu dzīvi būs vēl pamanāmāka un biežāka nekā līdz šim.
Una Aleksandra Čerenkova-Bērziņa, kura drīzumā vadīs institūtu, papildināja, ka šādā nezināmā vidē vairs nevar paļauties tikai uz lielām starptautiskām sistēmām. Latvijai ir aktīvi jāveido tiešas un ciešas attiecības ar citām valstīm “viens pret vienu”. Ja mēs nezinām, kā sistēma strādās rīt, mums pašiem ir jābūt pietiekami stipriem un jāveido savs uzticamu partneru loks.
Kur paliek mūsu aizsardzībai atvēlētā nauda
Latvija aizsardzībai tērē 5% no iekšzemes kopprodukta, kas ir ļoti liels un svarīgs rādītājs. Profesore Inna Šteinbuka gan uzsvēra, ka svarīgāk par skaitļiem ir tas, kā mēs šo naudu izmantojam. Patlaban mūsu pašu militārā industrija veido pavisam niecīgu daļu no valsts ekonomikas – mazāk nekā pusprocentu.
Profesore aicina meklēt līdzsvaru. Protams, mēs nevaram visu saražot paši, bet būtu gudri vairāk investēt vietējos uzņēmumos, nevis tikai pirkt visu gatavu ārzemēs. Labs piemērs ir bruņumašīnu “Patria” ražošana un dronu attīstība tepat Latvijā. Tas ne tikai stiprina mūsu armiju, bet arī silda Latvijas ekonomiku un rada jaunas darba vietas.
NATO Stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts uzskata, ka Latvijai nav jāmēģina ražot viss pēc kārtas. Mums ir jāatrod savas īpašās nišas, kurās esam labākie. Piemēram, droni paši par sevi ir tikai rāmji un motori, bet to patiesā vērtība slēpjas tehnoloģijās jeb “smadzenēs”.
Nākotnes kaujas laukā uzvarēs tie, kuru droni spēs darboties grupās un izmantot mākslīgo intelektu, lai neapmaldītos pat tad, ja pretinieks noslāpē GPS signālu. Sārts ir pārliecināts, ka tieši augsto tehnoloģiju jomā Latvija var sasniegt izcilus rezultātus. Militārajam spēkam un gudrām tehnoloģijām jaunajā pasaulē būs arvien lielāka nozīme, un mums ir visas iespējas būt starp līderiem šajā jomā.
Pasaule mainās, un mums ir jāmainās tai līdzi, saglabājot skaidru prātu un darot savu darbu.
