Jēkabpils pusē noticis kas tāds, kas daudziem šķita patiešām neparasts – vairākas pasažieres bija pārsteigtas par kāda maršruta autobusa šofera izskatu, īpaši pievēršot uzmanību viņa apģērbam.
Vairāki aculiecinieki atzina, ka šāds skats sabiedriskajā transportā ir ļoti neierasts un raisījis izbrīnu. Parasti autobusu vadītāji ievēro noteiktus ģērbšanās standartus, kurus nosaka gan darba devējs, gan konkrētā transporta kompānija, kurā viņi ir nodarbināti, tādēļ pasažierēm šī situācija šķita negaidīta un neparasta.
Daudzās pārvadājumu kompānijās autobusu šoferiem paredzētas vienotas formas – tajās ietilpst identiski krekli, jakas, bikses, bet dažkārt arī galvassegas. Šīs formas bieži rotā uzņēmuma logo, lai pasažieriem būtu vieglāk atpazīt darbiniekus un lai veidotos profesionāls un vienots vizuālais tēls. Dažkārt no šoferiem tiek prasīts valkāt arī kaklasaiti vai citus formas papildinājumus.
Turklāt, neatkarīgi no formas esamības, no autobusa šoferiem bieži tiek prasīts ievērot personīgo higiēnu, rūpēties par tīru, kārtīgu izskatu un piemērotu apavu izvēli. Atsevišķi uzņēmumi izvirza arī konkrētas prasības attiecībā uz matu sakārtojumu vai bārdas kopšanu. Visu šo prasību mērķis ir nodrošināt profesionālu vidi un komfortu gan pašiem darbiniekiem, gan pasažieriem.
Latvijā autobusu šoferu skaits ir liels, jo sabiedriskais transports joprojām ir ļoti būtisks gan pilsētu, gan lauku apdzīvoto vietu savienojamībai. Rīgas sabiedriskais transports ir viens no lielākajiem šīs profesijas darba devējiem, taču arī Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā un citās pilsētās strādā ievērojams šoferu skaits. Papildus tam, arī starppilsētu maršruti un tūrisma pakalpojumi prasa profesionālus vadītājus, tāpēc šī profesija joprojām ir plaši pārstāvēta visā valstī.
Tomēr Jēkabpils gadījums ir izpelnījies īpašu uzmanību. Konkrētais autobusa šoferis, pēc pasažieru teiktā, pie stūres bija sēdies tā, it kā būtu tikko izkāpis no gultas – viņa apģērbs atstājis ļoti neformālu un nevīžīgu iespaidu.
Pasažieres stāsta, ka šādu skatu vēl nekad nebija pieredzējušas, un tas radījis nepatīkamas emocijas. Sievietes paudušas, ka šāda veida apģērbs var būt pieņemams mājas apstākļos, bet noteikti ne darbā ar sabiedrību, kur tiek pārstāvēts uzņēmums.
Tika uzdots kāds jautājums uzņēmumam..
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Tika uzdots jautājums, vai Jēkabpils autobusu parka šoferiem vispār tiek nodrošinātas formas – piemēram, vasarai piemēroti krekli ar īsām piedurknēm vai vieglas garās bikses, kas atbilstu sezonai un nodrošinātu gan ērtību, gan pieklājīgu izskatu. Jāņem vērā, ka Latvijā nepastāv valsts mēroga noteikumi par autobusu vadītāju apģērbu standartiem, tomēr lielākā daļa pārvadātāju nosaka savus iekšējos apģērba noteikumus.
SIA “Jēkabpils autobusu parks” valdes priekšsēdētāja Aija Vetere komentēja notikušo, norādot, ka uzņēmums saviem autobusu vadītājiem nenodrošina darba formastērpus un arī neizvirza konkrētas prasības par to, kādiem jābūt viņu darba apģērbiem. Šoferi tiek aicināti ģērbties pieklājīgi, bet konkrēts izpratnes līmenis par to, kas ir vai nav pieklājīgs, katram var būt atšķirīgs, kas var novest pie šādiem pretrunīgi vērtējamiem gadījumiem.
Tā kā autobusa vadītāja darbs ir sabiedrisks, svarīgi būtu ievērot profesionālu izskatu, kas atbilst darba videi un uzņēmuma reputācijai.
Tas nozīmē tīru, kārtīgu apģērbu, kas nerada nevienam diskomfortu – vīriešiem, piemēram, tas varētu būt krekls un garās bikses, sievietēm – svārki, kleita vai bikses ar piemērotu augšdaļu. Apaviem jābūt praktiskiem un slēgtiem, ņemot vērā drošības apsvērumus. Personīgās higiēnas ievērošana arī ir neatņemama profesionāla tēla sastāvdaļa.
Šis gadījums Jēkabpilī izgaismo plašāku problēmu – kā nodrošināt, lai sabiedriskā transporta darbinieki vienmēr izskatītos atbilstoši savam amatam, pat ja uzņēmuma iekšējie noteikumi ir minimāli vai nav vispār.
