Nākamais rīts: “Enerģijas lādiņš”
Pulkstenis bija tikko pāri septiņiem, kad Martas telefonā ienāca ziņa. Viņa cerēja uz kādu darba e-pastu, bet tur atkal bija Andris. “Marta, es sajutu, ka mūsu vakara meditācija atstāja tevī neatbildētus jautājumus. Esmu pie tavas kāpņu telpas. Man ir dāvana, kas palīdzēs tev harmonizēties.”
Marta piegāja pie loga un ieraudzīja Andri. Viņš stāvēja pie savas greznās apvidus automašīnas, bet mugurā viņam vairs nebija krekla — viņš bija tērpies lina kreklā līdz zemei un rokās turēja milzīgu, dīvainu sūnu kamolu. Kad Marta izgāja ārā (vairāk ziņkāres, nevis intereses vadīta), Andris viņai pasniedza šo sūnu blāķi.
— Kas tas ir? — Marta jautāja, mēģinot neizrādīt šoku.
— Tas ir Latvijas purva spēka komplekts. Es pats to šonakt salasīju Pierīgā. Tev tas ir jātur pie gultas, lai gaiss jonizējas. Un vēl… — viņš svinīgi izvilka no kabatas mazu burciņu ar pelēku šķidrumu. — Tas ir bērzu sulas koncentrāts, ko esmu raudzējis pēc savas metodes. Viena karote dienā, un tev vairs nekad nevajadzēs tos “nedabīgos” vitamīnus.
Marta paņēma sūnas, kas nedaudz pilēja uz viņas jaunajām kurpēm, un pieklājīgi pateicās. Viņa jau gatavojās bēgt atpakaļ iekšā, kad Andris pēkšņi ierunājās:
— Starp citu, es izmetu to fitnesa bumbu. Tā vairs neatbilst manai jaunajai plūsmai. Tagad es sēžu tikai uz koka bluķa, ko atvedu no laukiem. Ja vēlies, šovakar vari atbraukt un pamēģināt “mizu terapiju”.
Kulminācija veikalā
Pēc nedēļas Marta bija devusies uz vietējo “Rimi”, lai nopirktu kaut ko kārtīgu vakariņām — viņa joprojām nespēja skatīties uz makaroniem. Stāvot rindā pie kases ar groziņu, kurā gozējās trekna karbonāde un liela majonēzes burka, viņa pēkšņi sajuta kādu skatienu. Tas bija Andris. Bet viņš nebija viens. Viņam blakus stāvēja ļoti izskatīga sieviete, kura ar aizdomām pētīja dārzeņu nodaļu.
Andris pamanīja Martas groziņu, viņa acis iepletās, ieraugot majonēzi, un viņš smagi nopūtās:
— Marta… es redzu, ka tavs prāts tomēr izvēlējās haosu, nevis harmoniju. Žēl. Bet iepazīsties, šī ir Sanita. Viņa pārtiek tikai no saules gaismas un diedzētiem griķiem.
Sarmīte vāri pasmaidīja un klusi noteica:
— Griķi šodien nav vibrācijā. Dosimies prom, Andri.
Nobeigums
Marta noskatījās, kā abi “vibrāciju meklētāji” lēnām izslīd no veikala, un tajā brīdī viņa saprata — tas bija labākais aiziešanas iemesls viņas mūžā. Viņa aizgāja mājās, uztaisīja milzīgu karbonādi ar kārtīgu devu garšvielu un piezvanīja man.
— Zini, — viņa teica, košļājot sulīgo gaļu, — es labāk dzīvoju “haosā” ar majonēzi, nekā mēģinu “savibrēt” ar griķi, kuram nav garastāvokļa.
Un mēs abas sākām smieties tik skaļi, ka kaimiņi laikam nodomāja — te notiek kāda ļoti skaļi “enerģētiskā meditācija”.
Morāle: Ja kāds tev dāvina purva sūnas pirmajā nedēļā — bēdz. Ja viņš to dara ar lina kreklu mugurā — skrien divreiz ātrāk.
