Patiesība par mikroviļņu krāsnīm

Mikroviļņu krāsns gadu laikā ir pelta un slavēta. Daudzi to uzskata pat slinko cilvēku labāko draugu, bet daļa ir vienkārši sajūsmā par iespēju ātri uz bez ķēpas uzsildīt ēdienu.

Mikroviļņu krāsnij ir slikta reputācija, kad runa ir par ēdiena uzturvērtību. Tiek pieņemts, ka ēdiena sildīšana ar mikroviļņiem atņem maltītes uzturvērtību. Tādiem vitamīniem kā C un B12 patiesi sildīšana nenāk par labu, jo karstumā tie ātri zūd. Toties citām uzturvērtībām, karstums varētu pat nākt par labu.

Piemēram, karotinoīdi, antioksidanti, kuri atrodami krāsainos dārzeņos kā burkāni un tomāti, karsēšanas laikā pavairojas, jo samazinās olbaltumvielas, kuras darbojas kā to saistvielas.

Hārvardas pētnieki pat ir nonākuši pie secinājuma, ka ēdiena sildīšana mikroviļņu krāsnī varētu būt pat labākais veids no visiem. Lai pēc iespējas vairāk saglabātu dažādas uzturvielas, tas ēdiens ir jāsilda pēc iespējas īsāku laiku un pēc iespējas mazāk izmantojot šķidrumu. Un šiem diviem kritērijiem mikroviļņu krāsns atbilst vislabāk.

Lietojot mikroviļņu krāsni, ir ieteicams ielikt tajā arī nelielu daudzumu ūdens, jo tad tas palīdz sasildīt ēdienu no iekšpuses, gan ārpuses, saglabājot visas uzturvielas. Sildot maltīti, ir ieteicams to pārklāt ar vāku, lai temperatūra būtu vienmērīga un arī ēdiens tiktu sasildīts vienmērīgā temperatūrā.

Avots: well.blogs.nytimes.com