Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ikgadējā atskaites pasākumā dalījies ar jaunākajiem datiem par valsts drošību un iedzīvotāju gatavību dažādām krīzēm.
Pagājušajā gadā glābēji īpašu uzmanību veltīja tieši civilajai aizsardzībai, kas ietver gan patvertņu meklēšanu, gan jaunu brīdināšanas sistēmu ieviešanu. Lai gan cilvēku izpratne par rīcību ārkārtas situācijās pamazām uzlabojas, dienesta vadība uzsver, ka priekšā vēl ir daudz darba. Galvenais mērķis ir panākt, lai katrs iedzīvotājs zinātu, kur meklēt patvērumu un kā reaģēt uz saņemtajiem paziņojumiem telefonā.
Patvertņu meklēšana un pirmie rezultāti
Viens no lielākajiem darbiem pēdējā gada laikā bija saistīts ar ēku apsekošanu, lai saprastu, kuras no tām var kalpot kā drošas patvertnes. VUGD darbinieki pārbaudīja tūkstošiem ēku ar pagrabiem, vērtējot to atbilstību minimālajām drošības prasībām. Rezultātā aptuveni 1700 vietas tika atzītas par piemērotām vai vismaz daļēji piemērotām, kas kopumā varētu uzņemt vairāk nekā pusmiljonu iedzīvotāju.
Šobrīd daudzas no šīm ēkām jau ir marķētas ar īpašām zaļām zīmēm, kas palīdz tās vieglāk pamanīt. Tomēr dienesta priekšnieks Mārtiņš Baltmanis skaidro, ka zīmes nav izvietotas uz pilnīgi visām apsekotajām vietām. Tas tāpēc, ka patvertnes iedala publiskajās un privātajās. Publiski pieejamās patvertnes, kuru šobrīd Latvijā ir ap 700, ir atvērtas ikvienam garāmgājējam, un to atrašanās vietas ērti var apskatīt lietotnē “112”. Savukārt privātās patvertnes primāri domātas tiem cilvēkiem, kuri attiecīgajā ēkā dzīvo vai strādā ikdienā, līdzīgi kā tas ir Somijā, kur lielākā daļa patvēruma vietu atrodas tieši privātmājās vai daudzdzīvokļu namu pagrabos.
Brīdinājumi telefonos – ne tikai vētrām
Pagājušajā gadā Latvijā sāka darboties šūnu apraides sistēma, kas ļauj glābējiem operatīvi nosūtīt informāciju uz iedzīvotāju mobilajiem tālruņiem. Šī sistēma tika izmantota septiņas reizes, un reizēm sabiedrībā izskanēja jautājumi, vai tiešām par katru dabas parādību ir jāsūta ziņa. Dienesta vadība gan uz šo raugās ļoti nopietni, kā piemēru minot aukstuma viļņus janvārī un februārī.
Statistika ir skarba – gada sākumā Latvijā nosala 20 cilvēki. VUGD norāda, ka nevienos plūdos vai vētrās parasti neiet bojā tik daudz cilvēku, tāpēc brīdinājumi par lielu salu ir pamatoti un nepieciešami. Šobrīd šie paziņojumi sasniedz aptuveni 67 % Latvijas iedzīvotāju, taču dienests strādā pie tā, lai šogad šis skaitlis pieaugtu līdz pat 78 %. Tas palīdzētu nodrošināt, ka gandrīz ikviens saņem svarīgu informāciju neatkarīgi no tā, vai viņam ir pieejams internets vai radio.
Paziņojumi par apdraudējumu gaisa telpā
Pēdējā laikā aktuāls kļuvis jautājums par to, kā dienesti rīkojas gadījumos, kad Latvijas gaisa telpā parādās bīstami objekti, piemēram, droni. VUGD apliecina, ka viņu rīcībā ir sagatavoti paziņojumu teksti šādām situācijām, tomēr katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi. Attiecībā uz nesenajiem notikumiem Latgalē, dienesta vadība uzskata, ka sūtīt brīdinājumu tad, kad drons jau ir nokritis un informācija par to sākusi izplatīties ziņās, vairs nav lielas jēgas.
Galvenā šādu ziņojumu vērtība ir brīdināt cilvēkus pirms incidenta, lai viņi paspētu attiecīgi rīkoties un pasargāt sevi. Lēmumu par to, vai un kad sūtīt šādu paziņojumu, pieņem vairākas iestādes kopā, balstoties uz to rīcībā esošo operatīvo informāciju. Tas ir sarežģīts process, kurā jālīdzsvaro nepieciešamība informēt sabiedrību ar vēlmi neradīt lieku paniku bez skaidra pamatojuma.
Cilvēku zināšanas un lielās mācības
Dienests regulāri veic aptaujas, lai saprastu, cik sagatavoti mēs esam dažādām krīzēm. Izrādās, ka vislielākā skaidrība cilvēkiem ir par to, ko darīt, ja pazūd elektrība – to zina gandrīz deviņi no desmit aptaujātajiem. Turpretī vismazākā sagatavotība ir gadījumos, ja notiktu terorakts, kur skaidru rīcības plānu zina vien četri no desmit cilvēkiem. Kopumā iedzīvotāji savas zināšanas vērtē kā vidējas, kas nozīmē, ka mācībām un skaidrojošajam darbam joprojām ir milzīga nozīme.
Arī paši glābēji pagājušajā gadā aktīvi trenējās. VUGD piedalījās vērienīgās militārajās mācībās “Namejs 2025” un civilās aizsardzības treniņos “Radex2025”. Šādās mācībās piedalījās simtiem dalībnieku no visas Eiropas, lai kopīgi slīpētu prasmes rīcībai ķīmiskā vai radioaktīvā apdraudējuma apstākļos. Turklāt mūsu ugunsdzēsēji savu profesionalitāti pierādīja arī starptautiski, dodoties palīgā dzēst plašos savvaļas ugunsgrēkus Portugālē. Šī pieredze ir neatsverama, lai dienests spētu efektīvi strādāt arī tepat mājās, saskaroties ar arvien jauniem izaicinājumiem.
