Šogad pavasara pali Latvijā varētu sākties ātrāk nekā ierasts un turpināties ievērojami ilgāk. Klimata un enerģētikas ministrija prognozē, ka plūdu periods ilgs no 5. marta līdz pat 15. aprīlim.
Galvenais iemesls bažām ir neparasti biezā sniega kārta un ledus, kas upēs šobrīd sasniedz vidēji 30 centimetrus. Ja parasti pali ilgst aptuveni divas nedēļas, šoreiz dienesti gatavojas pusotru mēnesi garam procesam.
Speciālisti norāda, ka situācija šobrīd atgādina 2010. un 2013. gadu, kad Latvijā applūda ļoti plašas teritorijas. Lai gan šobrīd upēs esošais ledus ir viengabalains, kas parasti nozīmē lēnāku un mierīgāku kušanu, situāciju pasliktina daļēji aizsalušais Rīgas līcis. Tas var kavēt ūdens un ledus ieplūšanu jūrā, radot sastrēgumus upju grīvās.
Laikapstākļi diktēs galveno scenāriju
Viss būs atkarīgs no tā, cik strauji iestāsies siltums. Pašreizējais laiks, kad dienās ir nelieli plusi, bet naktīs piesalst, glābējiem un iedzīvotājiem ir vislabvēlīgākais. Tas ļauj sniegam un ledum kust pamazām, neradot pēkšņu ūdens līmeņa lēcienu. Šādā gadījumā, visticamāk, tiks izsludināti tikai dzeltenie brīdinājumi, kas nozīmē – situācija ir jāuzrauga, bet tūlītēju briesmu nav.
Tomēr, ja martā pēkšņi kļūs ļoti silts un sāksies spēcīgas lietavas, prognozes kļūst daudz nopietnākas. Strauja kušana kopā ar lietu var novest pie oranžā vai sarkanā brīdinājuma līmeņa. Šādā situācijā upes nespēs uzņemt tik milzīgu ūdens daudzumu un sāksies nekontrolēta apkārtnes applūšana.
Kurās vietās plūdi sāksies vispirms
Meteorologi lēš, ka pavasara ūdeņi vispirms aktivizēsies Kurzemes pusē, īpaši Ventas baseinā. Pēc tam sekos Lielupe un Gaujas baseins Vidzemē. Visbeidzot procesi noslēgsies Daugavā, taču ar to ir vislielākā neprognozējamība. Daugava ir gara upe, un ledus sastrēgumi vai strauja ūdens līmeņa celšanās tajā var notikt dažādos posmos un pavisam atšķirīgos laikos.
Tā kā situāciju ilgtermiņā ir grūti paredzēt, valsts iestādes jau šobrīd ir izveidojušas īpašu Vides riska darba grupu. Tajā apvienojušies dažādu ministriju un dienestu pārstāvji, lai lēmumus par palīdzību un rīcību varētu pieņemt ātri un koordinēti. Ministrija neslēpj, ka kritiskā brīdī valdībai var nākties izsludināt pat ārkārtas situāciju.
Brīdinājumi pienāks telefonā
Viena no būtiskākajām izmaiņām šogad ir iedzīvotāju brīdināšanas sistēma. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izmantos šūnapraidi – tas nozīmē, ka bīstamo zonu iedzīvotāji savos mobilajos tālruņos saņems operatīvus paziņojumus. Ja saņemat dzelteno paziņojumu, tas ir signāls, ka jāseko līdzi informācijai un jāsagatavo nepieciešamās lietas.
Oranžais līmenis jau pieprasa konkrētu rīcību, piemēram, vērtīgu mantu pārvietošanu uz augstākiem stāviem vai mājlopu sagatavošanu pārvietošanai. Savukārt sarkanais brīdinājums ir visnopietnākais un var nozīmēt obligātu evakuāciju. Glābēji īpaši aicina cilvēkus nebūt pārgalvīgiem un sadarboties, jo atteikšanās laikus pamest bīstamo zonu vēlāk apdraud ne tikai pašus iedzīvotājus, bet arī glābējus.
Kā laikus sagatavoties pašam
Dienesti uzsver, ka pašvaldībām un iedzīvotājiem ir jābūt gataviem arī neparedzētiem pavērsieniem. Var applūst teritorijas, kurās plūdi agrāk nav novēroti. Tāpēc ikvienam, kurš dzīvo upju tuvumā, ieteicams apskatīt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādātās plūdu riska kartes. Tajās var redzēt, cik tālu ūdens var aizsniegties dažādu scenāriju gadījumā.
Svarīgi ir jau laikus izdomāt plānu: kurp evakuēties, ko darīt ar mājdzīvniekiem un kā nodrošināt, lai saimniecībā esošais piesārņojums (piemēram, degviela vai ķimikālijas) nenonāktu ūdenī. Nākamnedēļ glābšanas dienests savā mājaslapā publicēs detalizētas vadlīnijas, kas palīdzēs soli pa solim sagatavoties plūdu riskam. Ja nepieciešama palīdzība, dienesti ir gatavi piesaistīt arī Zemessardzi un armijas tehniku.
