Šī ziema Latvijā ir palikusi atmiņā ar ievērojami biezāku sniega segu nekā daudzi iepriekšējie gadi, un tieši šis apstāklis licis atbildīgajiem dienestiem jau tagad strādāt paaugstinātas gatavības režīmā.
Klimata un enerģētikas ministrija kopā ar glābšanas dienestiem pašlaik aktīvi slīpē rīcības plānus, lai mazinātu plūdu riskus zonās, kur ūdens līmeņa celšanās varētu tieši apdraudēt iedzīvotāju mājokļus vai stratēģiski svarīgus ceļus.
Galvenais satraukuma iemesls ir gaidāmā ledus kustība upēs, kas šogad solās būt krietni straujāka un neparedzamāka nekā ierasts, jo dabas apstākļu sakritība ir izveidojusi sarežģītu situāciju.
Kāpēc šis pavasaris būs citādāks nekā iepriekšējie
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas ainava nav redzējusi tik bagātīgus sniega krājumus, kādi tie ir uzkrājušies šajā sezonā. Iestājoties siltākam laikam, šis milzīgais ūdens apjoms sāks strauji meklēt ceļu uz gultnēm, taču situāciju būtiski sarežģī neierasti biezā ledus kārta, kas šoziem paspējusi nostiprināties Latvijas upēs.
Eksperti brīdina, ka brīdī, kad šādi ledus blāķi sāk lūzt un virzīties uz priekšu, pastāv kritiska iespēja veidoties sastrēgumiem upju šaurākajās vietās vai pie tiltu balstiem.
Šādas prognozes liek dienestiem rīkoties preventīvi, pārbaudot visus pieejamos resursus un tehniku vēl pirms kritiskā punkta sasniegšanas, jo šogad ūdens līmenis var pakāpties pat tajās vietās, kur plūdi vēsturiski novēroti ļoti reti.
Upju pašreizējais pulss un ledus biezuma kontrasti
Šobrīd Latvijas ūdenstilpes lielākoties klāj ledus sega, taču tās stāvoklis liecina par tuvojošos lūzuma punktu, jo vietām jau redzamas plaisas, lāsmeņi un torosēta struktūra. Daudzviet zem šķietami stabilā ledus ir uzkrājies biezs vižņu slānis, kas padara ledus biezumu ļoti nevienmērīgu.
Jaunākie mērījumi rāda, ka, piemēram, Salacā pie Lagastes ledus biezums sasniedz pat 46 centimetrus, savukārt Zilupē tas ir ap 45 centimetriem. Daugavas baseinā situācija svārstās no 31 centimetra pie Krāslavas līdz 36 centimetriem pie
Piedrujas, bet Lielupē pie Staļģenes ledus kārta ir aptuveni 25 centimetrus bieza. Lai gan Baltijas jūrā ietekošo upju lejtecēs ūdenslīmenis pēdējā diennaktī pazeminājās, citviet, piemēram, Rēzeknē un Aiviekstē, tas ir pieaudzis par vairāk nekā 10 centimetriem, norādot uz pirmajām noteces svārstībām.
Valsts gatavība un jaunas metodes krīzes vadībā
Lai gan plūdi Latvijā ir sezonāla parādība, šogad vadības mehānismi tiek uzlaboti, izmantojot pieredzi, kas gūta no valstiski svarīgiem enerģētikas projektiem. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsver, ka labā prakse, kas apgūta, koordinējot Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju, tagad tiek efektīvi pārnesta uz civilās aizsardzības jomu.
Mērķis ir panākt, lai katra iesaistītā puse zinātu savu uzdevumu jebkurā brīdī, izvairoties no liekas kavēšanās, kad katra stunda var būt izšķiroša. Ministrija jau ir aizvadījusi tikšanās ar pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, lai apzinātu katra novada specifiskās problēmvietas, vai tās būtu mazas upītes vai lieli aizsprosti, vienlaikus analizējot jaunākās prognozes par to, cik strauji siltums un lietus varētu ietekmēt kopējo situāciju.
Ko gaidīt tuvākajās dienās un kā rīkoties
Tuvākajā laikā gaidāmais siltuma vilnis liks sniega segai kust intensīvāk, un tas neizbēgami novedīs pie straujāka ūdenslīmeņa kāpuma un ledus izturības mazināšanās. Jau tagad daudzviet uz ledus veidojas sniegūdens lāmas un sāk parādīties piekrastes vaļumjoslas, kas ir skaidrs signāls par ledstāves beigām.
Marta pirmajā dekādē prognozēta noteces palielināšanās lielākajā daļā Latvijas upju, īpaši valsts rietumu daļā, kur ledus uzlūšana var sākties visstraujāk. Sadarbībā ar VUGD tiek gatavotas aktualizētas vadlīnijas iedzīvotājiem, taču galvenais ieteikums paliek nemainīgs: uz ledus atrasties ir kļuvis dzīvībai bīstami.
Ja jūsu mājoklis atrodas tiešā ūdens tuvumā, ir īstais brīdis pārliecināties par dokumentu un svarīgāko lietu pieejamību, saglabājot mieru, bet paliekot vērīgiem pret dabas untumiem.
