Dažu labi pazīstamu dārza augu kaimiņiene var kļūt par nepārvaramu šķērsli skudrām, pateicoties specifiskām vielām, ko tās izdala augsnē un gaisā ap augļu kokiem.
Katru pavasari dārzā atkārtojas viens un tas pats stāsts. Tiklīdz ābelēm sāk briest pumpuri, uz stumbriem parādās pirmās skudras. Sākumā tās šķiet nekaitīgas, bet pieredzējuši dārznieki zina, ka drīz vien zari kļūs lipīgi un lapas sāks čokuroties.
Kāpēc skudras dārzniekam rada raizes
Skudras pašas par sevi ābelei tiešu kaitējumu nenodara. Tomēr tām ir ļoti cieša sadarbība ar laputīm. Skudras izmanto laputis kā savdabīgus “mājdzīvniekus”, lai iegūtu saldo šķidrumu, ko tās izdala. Lai nodrošinātu sev pastāvīgu barību, skudras rūpīgi pārnēsā laputis uz jaunajiem, sulīgajiem dzinumiem.
Tiklīdz uz ābeles zariem parādās laputis, koka augšana palēninās. Jaunie dzinumi deformējas un vairs nespēj pilnvērtīgi attīstīties. Lipīgais sekrēts, kas klāj lapas, piesaista arī dažādas sēnīšu slimības. Tāpēc cīņa ar skudrām patiesībā ir cīņa par visas ābeles veselību un nākamo ražu.
Kliņģerīte kā dabisks sargs
Risinājums šai problēmai var būt pārsteidzoši vienkāršs un dabisks. Viena no efektīvākajām puķēm, ko stādīt zem ābelēm, ir parastā kliņģerīte. Šis augs ir nepretenciozs un labi aug gandrīz jebkuros apstākļos. Kliņģerītes izdalītās vielas un specifiskais aromāts skudrām ir ļoti nepatīkams.
Kliņģerītes sakņu sistēma arī izdala bioloģiski aktīvas vielas, kas uzlabo augsnes mikrofloru. Tās palīdz ierobežot ne tikai skudru pārvietošanos, bet arī citu augsnes kaitēkļu aktivitāti. Tajā pašā laikā kliņģerītes piesaista derīgos kukaiņus, piemēram, mārītes, kas dabiskā veidā iznīcina laputis.
Piparmētras un mētras spēks
Vēl viens augs, kas lieliski palīdz atturēt skudras no kāpšanas kokos, ir mētra. Īpaši iedarbīga ir purva mētra vai jebkura mētra ar spēcīgu, asu aromātu. Skudras orientējas pēc smaržas, un mētras izdalītās ēteriskās eļļas pilnībā dezorientē to takas.
Iestādot mētru ābeles apdobē, tiek izveidota sava veida neredzama barjera. Skudras vairs neizvēlas šo ceļu, jo aromāts tām šķiet pārāk spēcīgs un traucējošs. Mētra ir daudzgadīgs augs, tāpēc reiz iestādīta, tā var kalpot kā aizsargs vairāku gadu garumā. Jāatceras tikai, ka mētra mēdz strauji izplatīties, tāpēc tās augšanu ik pa laikam der ierobežot.
Kad un kā veikt stādīšanu
Vislabākais laiks šo augu stādīšanai ir maija sākums, kad zeme ir pietiekami sasilusi. Parasti tas sakrīt ar laiku, kad beidzas lielās pavasara salnas. Puķes jāsēj vai jāstāda tieši ābeļu apdobēs, ne tālāk kā pusmetru no stumbra.
Pirms stādīšanas augsni ieteicams nedaudz uzirdināt un attīrīt no daudzgadīgajām nezālēm. Kliņģerītes var sēt tieši zemē, bet mētras labāk stādīt kā dēstus. Svarīgi ir nodrošināt jaunajiem augiem pietiekamu mitrumu, kamēr tie iesakņojas. Kad puķes ir paaugušās, tās pašas sāk pildīt savu aizsardzības funkciju.
Papildu ieguvumi dārzam
Izmantojot šādu metodi, dārzs kļūst ne tikai tīrāks no kaitēkļiem, bet arī krāšņāks. Kliņģerīšu košā krāsa un mētru zaļums lieliski papildina dārza ainavu. Tas ir estētisks risinājums, kas aizstāj nepievilcīgās lipīgās jostas ap koku stumbriem.
Turklāt šī pieeja ir pilnīgi droša mājdzīvniekiem, putniem un pašiem cilvēkiem. Netiek izmantota nekāda ķīmija, kas varētu uzkrāties augļos. Tas ir mierīgs un dabisks veids, kā palīdzēt dārzam pašam tikt galā ar nevēlamiem viesiem. Ievērojot šos vienkāršos principus, ābeles būs veselīgākas un zari rudenī lūzīs no ražas smaguma.
