Dīvainās caurules
Ieeja
Ieeju nebija grūti atrast, bet ieeju vajadzēja atlauzt vaļā ar lauzni.
Skats no iekšpuses
Viņi staigāja pa bezgalīgi gariem, slimnīcām līdzīgiem gaiteņiem
Bunkura akustika radīja biedējošas sajūtas
Eju sazarojumi bija it visur, bet puiši vienojās iet taisni un nenovirzīties, lai nesanāktu pazust. Sienās bija caurumi, šķietami izsisti ar āmuru
Strupceļš
Nākamais strupceļš, kurš bija noklāts ar graffiti zīmējumiem. Viņi nav pirmie, kuri ir šeit bijuši
Ceļš turpinājās un kļuva līkumains, lai gan viņus māca bailes, viņi negriezās atpakaļ.
Griezties atpakaļ likās vilinoši– pat uz sienām bija uzraksti “PALĪGĀ!”
Durvis, kuras atgādināja bankas seifu durvis izskatījās izlauztas no eņģēm ar spēku
Bulta, kura norādīja izejas virzienu
Caurules uz griestiem, kuras iespējams bija savienotas ar caurulēm, kuras iznāca virszemē
Ejot tālāk, bunkurs kļuva vairāk un vairāk bojāts
Vairākas “seifa” durvis, kurām būtu bijis jāiziet cauri ikvienam apmeklētājam
Uzraksts uz sienas: “Sveiks, Sātan, es mīlu tevi”
Koridori smirdēja pēc kanalizācijas
Dodoties aizvien tālāk, koridori kļuva aizvien nedrošāki
Citi koridori bija pieplūduši ar ūdeni
Baismīgi
Atkritumu kalns atgādināja sēdošu vīrieti. Puiši bija panikā, kad to ieraudzīja!
Vēl viens necaurejams koridors
“Lielā zāle”– lielākā telpa, kuru viņi redzēja bunkurā
Tās vidū bija dīvaina ierīce
Kāds laikam bija steigā pametis šo vietu– aizmirstot vienu kurpi
Zīme “Netuvoties!”
Masīva lūka
Minerāļu veidojums uz griestiem
Pēc šī kadra uzņemšanas viņu fotokamera izslēdzās. Viņi atstāja bunkuru pārbijušies.
Jāatzīst, ka man nekad nebūtu drosmi līst iekšā un pētīt šādu, pamestu, bunkuru, ja būtu tādu atradis kādā mežā.
Vai tu to darītu?
boredomtherapy.com