Kad mēs piedzimstam, tad par mums rūpējas vecāki un vecvecāki. Viņi mūs audzina pēc labākās sirdsapziņas. Gadiem ritot, viņi noveco, līdz pienāk brīdis, kad mēs esam mainītās lomas – ir vajadzīgs kāds, kurš par viņiem parūpējas.
Mēs nenoliedzami esam pateicīgi saviem vecākiem un vecvecākiem par pacietību, atbalstu un rūpēm, mūs audzinot. Jebkuram cilvēkam, protams, ir jāprot pateikt paldies, bet pa īstam mēs savu pateicību parādam viņu mūža nogalē, kad izrādām tādu pašu pacietību, atbalstu un rūpes laikā, kad viņi par sevi aizvien mazāk spēj parūpēties.
Nereti cilvēkiem no bērnības dienām ir palicis kāds aizvainojums pret vecākiem, taču atceries, ka arī tavi vecāki ir tikai cilvēki. Viņi tevi audzināja pēc labākās sirdsapziņas un deva to, kas viņiem bija. Palīdzi vecākiem un vecvecākiem mūža nogali pavadīt pienācīgi un pievērs uzmanību pazīmēm, kas liecina, ka viņiem vairs nevajadzētu dzīvot vieniem.
Lasi vēl: 15 stilīgi seniori, kas pierādīs, ka vecums ir tikai skaitlis un liks tev gaidīt vecumdienas!
Pāršķir lapu, ja vēlies uzzināt 5 pazīmes, kas liecina, ka taviem ģimenes senioriem vairs nevajadzētu dzīvot vieniem!
Tevi noteikti interesēs
- Klients iegādājies veikalā “Top” bulciņu, bet iekožot tajā pavērās nepatīkams skats: “Un man teica, ka svaiga”
- Ministri sāk diskusijas par īpašu atbalstu: kurām mājsaimniecībām pienāktos kompensācija par janvāra bargo salu
- “Strādāju pilnu slodzi, bet brīvdienās vēl mazbērnus atved” sūrojas Vēsma
- Skarbā dzīve Latgalē; Edgars ar Līga dalās piedzīvotajā jeb kāpēc laukos vairs nav viegli
- Janvāra pēdējās dienas laikapstākļi pateiks priekšā, kad sniegs nokusīs: tā to noteica mūsu senči
- “Nekad nebiju saskāries ar tādu nekaunību” – pēc paziņu lūguma izmitināja meiteni Rīgas centrā, bet vēlāk nācās palūgt aiziet







