Pazīmes, kuras nedrīkst palaist garām:
- straujš svara zudums;
- personīgās higiēnas pasliktināšanās;
- nespēja orientēties arī pazīstamās vietās;
- šķietami nemitīgs nogurums;
- depresīvs, iespējams, pat nedaudz agresīvs noskaņojums.
Saruna par došanos uz pansionātu vai pārvākšanos pie sevis vai brāļa/māsas (ja tādi ir) nav viegla. Pārvākšanos pie saviem bērniem vai mazbērniem seniori uztver diezgan viegli, jo dziļi sirdī jūtas vientuļi un nevajadzīgi – šī ir iespēja būt kopā ar mīļajiem dienu no dienas un palīdzēt ikdienas darbos savu iespēju robežās. Tas liek justies noderīgam, taču īpaši grūti ir runāt par pansionātu – nereti Latvijā seniori to uzskata un sauc par “nabagmāju”.
Lasi vēl: 15 stilīgi seniori, kas pierādīs, ka vecums ir tikai skaitlis un liks tev gaidīt vecumdienas!
Kad novēro šīs pazīmes, tad sākumā vari piedāvāt aprūpi mājās (kuru Latvijā vari veikt pats, noformējot sevi kā aprūpētāju, ja tavam senioram nav nepieciešama regulāra medicīniska palīdzība). Šādi seniors lēnām apradīs ar domu, ka kļūst par aprūpējamo, kamēr atradīsies pats savā ierastajā vidē un saglabās pilnu rīcības brīvību. Turpmāk jau kopīgi varat nolemt tālāko rīcības plānu – ja senioram ir nepieciešama regulāra veselības aprūpe, kuru tu mājas apstākļos nevari nodrošināt, tad loģiskāk ir izskatīt pansionāta variantu, bet, ja vari savam senioram nodrošināt labas vecumdienas savā mājā, tad labāk pansionāta variantam atmet ar roku.
Avots: rd.com
