Divas reizes pa 10 dienām — kopā 20 dienas sapņu dzīve, bet pārējās 345 dienas jāpiedzīvo uz piepūšamā matrača sīkā virtuvītē.
Nu, visi jau sen pametuši cerības ar viņu kaut ko saprast. Cik reizes vienkārši neteica — ņem nu kredītu, paņem sev to dzīvoklīti, dzīvo mierīgi, nevis kā pīlei ūdens ar tiem pieaugušajiem bērniem, kuriem arī jāiet savā ceļā.
Tad varētu viens pie otra atnākt ciemos, čatot, kā normālas ģimenes dara.
Bet nē, viņai patīk dzīvot izrādē! Pērk dārgas mašīnas, rotas, drēbes, visu uz kredīta, bet par mājām neviens prāts nav. Nu kā tā? Kāpēc labāk neiztērēt naudu kaut kam reālam, kas noderētu visiem? Bet nē — labāk maksājam par sapņiem un ilūzijām, kam nav ne smakas no realitātes!
Paldies, ka izlasīji šo stāstu līdz galam. Reizēm mēs cenšamies radīt skaistu dzīves ainu, pērkot lietas un dzīvojot ilūzijās, taču īstais miers un laime nāk no mājām un attiecībām, kas tajās veidojas.
Ko tu domā — vai labāk būtu ieguldīt vairāk savā mājvietā un ģimenes tuvumā, nevis mēģināt izskatīties labi citu acīs? Vai pazīsti kādu, kam šī tēma ir aktuāla? Padalies ar savu pieredzi!
