Betons pamatoti tiek uzskatīts par vienu no izturīgākajiem materiāliem, kas spēj saglabāt savas īpašības un ārējo izskatu gadu desmitiem. Tomēr pat tam var rasties problēmas – uz virsmas, iespējams, parādīsies dažāda lieluma plaisas.
Redzot šādus bojājumus, cilvēkiem nereti rodas satraukums par konstrukcijas drošumu. Tomēr lielākoties šīs bažas nav pamatotas. Ne visas plaisas norāda uz kļūdām betona liešanas laikā – to rašanās iemesli var būt arī pavisam citi.
Noskaidrosim, no kurienes rodas plaisas betonā un kā tās ātri un efektīvi likvidēt, izmantojot pieejamos instrumentus un materiālus.
Trīs galvenie plaisu cēloņi betona konstrukcijās
Lai gan betonam ideālā gadījumā vajadzētu izturēt ievērojamas slodzes un palikt neskartam gadu desmitiem, kā to var redzēt padomju laikā celtajās ēkās, tas tomēr dažreiz plaisā. Lūk, kāpēc tā notiek:
Kļūdas maisījuma sagatavošanas procesā – nepareizas sastāvdaļu proporcijas, piemēram, pārāk daudz ūdens vai smilšu. Šādos gadījumos pirmās nelielās plaisas var parādīties jau pēc sacietēšanas vai pāris gadus pēc betona ieliešanas.
Betona žūšanas process tiek nepareizi organizēts. Ja betons sacietēšanas laikā nav pasargāts no lietus, sala vai pārmērīgas izžūšanas, tas var viegli novest pie bojājumiem.
Betona konstrukciju ekspluatācija ekstremālos apstākļos – pastāvīgā salā, augstā mitrumā, kā arī nestabilās augsnēs seismiski aktīvos reģionos var izprovocēt kustības, kas savukārt var izraisīt arī plaisu veidošanos.
Kādas mēdz būt plaisas un cik bīstamas tās ir?
Pastāv dažādi plaisu veidi, un to nozīmīgums atkarīgs no konkrētās situācijas. Plaisas, kas šķērso visu betona slāni un atrodas nesošajās sienās, var liecināt par nopietniem riskiem. Ja konstrukcija sāk deformēties, remonts vairs nav efektīvs, un drošības dēļ var būt nepieciešama nojaukšana.
Vidējas bīstamības plaisas parasti skar tikai daļu no betona slāņa. Šādas plaisas ir iespējams salabot, un pēc kvalitatīvas restaurācijas ēka var droši kalpot vēl ilgu laiku.
Virsmas plaisas, kas visbiežāk parādās apmetumā vai betona ārējā slānī, nerada konstrukcijas draudus. Tās var viegli novērst, neraizējoties par ēkas stiprību un stabilitāti.
Ir svarīgi arī atšķirt caurspīdīgās plaisas no virspusējām – pēdējās ir daudz vieglāk novērst, pietiek ar špakteles izmantošanu.
Tagad, kad plaisu klasifikācija ir skaidra, dalīšos ar dažiem pārbaudītiem padomiem, ko man sniedza pazīstams celtnieks attiecībā uz betona sienu un grīdu bojājumu novēršanu gan iekštelpās, gan ārpus tām.
Kas padara sievieti par “nekārtīgu” virtuves darbinieci: 5 pazīmes, ko mājsaimnieces nepamana
Cementa java plaisu likvidēšanai
Šī metode ir piemērota nelielām un ne pārāk dziļām plaisām jebkurās betona virsmās – uz grīdām, sienām un fasādēm.
Vispirms plaisu ir jāpaplašina ar kaltu, lai noņemtu visu atlupušo pārklājumu un putekļus. Pēc tam rūpīgi jānotīra ar metālisku suku un putekļu sūcēju – atlikušie putekļi var samazināt javas saķeri ar pamatni.
Java sajauc no trim daļām smilšu pret vienu daļu cementa. Lai iegūtu izturību un elastību, pievieno pusi daļas PVA līmes. Šāds maisījums sanāk elastīgs un labi turas pie virsmas.
Maisījumu uzklāj ar špakteļlāpstiņu iztīrītajā plaisā un viegli samitrina ar ūdeni, ja izmanto standarta javu. Izmantojot gatavu polimēru maisījumu, samitrināšana nav nepieciešama.
Ja caur plaisu iet stiegrojums (armatūra), to notīra no putekļiem un apstrādā ar pretkorozijas līdzekli. Pēc tam uzklāj plānu līmes kārtu (apmēram 3 mm), kam seko galvenā cementa java. Izlīdzināšanu veic ar koka līstes palīdzību.
Dziļas plaisas jāaizpilda pakāpeniski: uzklājiet pirmo kārtu, pagaidiet, līdz tā sacietē, un pēc tam uzklājiet nākamo. Lūdzu, ņemiet vērā, ka maisījums uz grīdas var nedaudz nosēsties; šājā gadījumā jāielej neliela papildu deva, burtiski dažu milimetru apmērā.
Nelielu plaisu hermetizācija (blīvēšana)
Ja plaisas ir ļoti mazas, vislabāk ir izmantot mitrumizturīgu silikona hermētiķi. Pirms uzklāšanas attīriet bojāto vietu no putekļiem un gružiem, notīriet to ar birsti un izsūciet ar putekļsūcēju. Viegli samitriniet virsmu un uzklājiet hermētiķi. Tas ātri sacietē, bet ir dārgāks nekā cements, tāpēc to vislabāk lietot uz neliela apmēra vietām, piemēram, smalkām plaisām.
Grīdas remonts ar epoksīda sveķiem
Šo metodi izmanto nelielu plaisu apstrādei. Sākat ar bojājumu iztīrīšanu un paplašināšanu. Pēc tam izveidojiet šķērsvirziena rievas metāla kronšteiniem, kas noturēs remonta vietu. Viss apstrādājiet ar grunti, lai būtu labāka saķere.
Epoksīda maisījumu gatavojiet stingri pēc instrukcijām, pievienojot cietinātāju. Lai novērstu maisījuma izplūšanu, varat pievienot smalkas smiltis. Pēc ieliešanas virsmu apkaisiet ar tām pašām smiltīm. Kad sveķi ir pilnībā sacietējuši, savāciet smiltis ar putekļu sūcēju.
Pašizplešanās auklas izmantošana
Šī metode ir ideāli piemērota telpām ar augstu mitruma līmeni, piemēram, pagrabiem un peldbaseiniem. Vispirms atveriet plaisu un attīriet to no putekļiem un gružiem.
Auklu uzklājiet brīvi, nesasniedzot aptuveni 20 mm līdz plaisas apakšējās un augšējās robežas, lai tā varētu izplesties, iekļūstot mitrumam. Pa virsu visu pārklājiet ar poliuretāna hermētiķi, kas tiek izlīdzināts ar lāpstiņu. Saskaroties ar ūdeni, aukla uzbriest, pilnībā bloķējot mitrumu un nodrošinot lielisku hidroizolāciju.
Aizpildīšana ar špakteli
Ja telpās uz griestiem vai sienām parādās sīkas plaisas, tās var likvidēt ar parastu ģipša špakteli. Sāciet, notīrot plaisas ar birsti, pēc tam atšķaidiet maisījumu, apstrādājiet laukumu ar grunti un uzklājiet špakteli. Pēc nožūšanas noslīpējiet virsmu, atkārtoti nogruntējiet un uzklājiet virskārtu.
Šāds remonts ir vienkāršs un neizmaksa dārgi, bet rezultāts saglabāsies gadiem ilgi.
Dārgie lasītāji, vai jums noderēja šī informācija? Ja tā, atzīmējiet rakstu ar “patīk” un dalieties sociālajos tīklos. Priecāsimies arī par jūsu komentāriem, it īpaši, ja jums ir pieredze remontdarbu veikšanā!
