Baltijas jūras un Ziemeļjūras piekrastes valstis, tostarp Latvija, ir cēlušas trauksmi par nopietniem traucējumiem kuģu un lidmašīnu navigācijā.
Kopā ar kaimiņvalstīm un Islandi ir sagatavota atklāta vēstule, kurā pasaule tiek brīdināta par pieaugošajiem riskiem jūrniecības drošībai. Galvenā problēma ir apzināta iejaukšanās satelītu sistēmu darbībā, kas kuģošanu mūsu reģionā padara bīstamāku nekā jebkad agrāk. Šie traucējumi nav nejaušība, bet gan mērķtiecīga rīcība, kas apdraud ikvienu, kurš atrodas jūrā vai gaisā.
Satelītu sistēmas vairs nav uzticamas
Mūsdienu kuģošana un lidojumi gandrīz pilnībā paļaujas uz globālo navigācijas satelītsistēmu jeb GNSS. Ja šie signāli pazūd vai tiek viltoti, kuģu kapteiņi un lidmašīnu piloti vairs nevar precīzi noteikt savu atrašanās vietu. Tas tiešā veidā ietekmē jūras satiksmes vadību un glābšanas dienestu darbu, jo avārijas gadījumā atrast cietušos kļūst daudz grūtāk.
Vēl viena bīstama parādība ir manipulācijas ar Automātisko identifikācijas sistēmu (AIS). Tā ir sistēma, kas ļauj kuģiem redzēt vienam otru un izvairīties no sadursmēm. Ja dati tiek viltoti, kuģis uz radara var parādīties pavisam citā vietā, nekā tas atrodas patiesībā. Piekrastes valstis uzsver, ka šādi traucējumi Baltijas jūrā notiek arvien biežāk un tie ir tīši, radot riskus pilnīgi visiem kuģiem, neatkarīgi no tā, kuras valsts karogs pie tiem plīvo.
Aicinājums meklēt alternatīvas un sadarboties
Starptautiskā kopiena tiek aicināta neignorēt šos draudus un atzīt tos par būtisku drošības problēmu. Kuģniecības uzņēmumiem un apkalpēm ir jābūt gatavām situācijām, kad mūsdienu tehnoloģijas vienkārši pārstāj darboties. Eksperti uzskata, ka ir steidzami jāstrādā pie alternatīviem risinājumiem, piemēram, sauszemes radionavigācijas sistēmām, kas nav atkarīgas no satelītiem.
Droša un paredzama kuģošana ir visas pasaules ekonomikas pamats, jo lielākā daļa preču pie mums nonāk tieši pa jūras ceļiem. Tāpēc vēstulē tiek uzsvērts, ka visām pusēm ir stingri jāievēro starptautiskie noteikumi. Tas ietver gan precīzu ziņošanu par savu maršrutu, gan tūlītēju informācijas apmaiņu ar piekrastes valstu iestādēm, ja tiek pamanīti kādi traucējumi. Tikai cieša sadarbība var palīdzēt nosargāt drošību mainīgajos apstākļos.
Navigācijas karš ietekmē arī aviosatiksmi
Problēmas neskar tikai jūrniekus – līdzīga situācija ir vērojama arī debesīs. Jau kopš vasaras vidus starptautiskās aviācijas organizācijas aicina Krieviju pārtraukt GPS signālu traucēšanu, kas apdraud civilos lidojumus. Šādas darbības klaji pārkāpj starptautiskās tiesības un demonstrē pilnīgu necieņu pret lidojumu drošību.
Dati ir satraucoši. Uzņēmums “Latvijas gaisa satiksme” ziņo, ka pērnā gada pirmajā pusē GPS traucējumi Latvijas gaisa telpā fiksēti vairāk nekā 660 reizes. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Zviedrijas televīzija savukārt ziņo, ka šī gada sākumā četru mēnešu laikā traucējumi ietekmējuši gandrīz 123 000 lidojumu visā reģionā.
Dažos apgabalos pat gandrīz pusei lidojumu nācies saskarties ar navigācijas problēmām Krievijas raidīto signālu dēļ. Lai gan lidmašīnām ir arī citas sistēmas, kas palīdz orientēties, šādi masveidīgi traucējumi rada lieku spriedzi pilotiem un palielina kļūdu iespējamību. Ir skaidrs, ka navigācijas drošība šobrīd ir kļuvusi par vienu no aktuālākajiem jautājumiem gan jūrā, gan gaisā.
