Kādas sievietes dzīves stāsts…
Ar vīru kopā pavadījām 30 laulības gadus. Piedzīvojām gan prieka, gan grūtību brīžus, kā jau vairums pāru. Mums ir divi bērni, kuri savukārt dāvājuši mums mazbērnus. Tajā laikā man šķita, ka viss ir kārtībā, taču dzīve pierādīja, ka ne viss ir tik vienkārši.
Vīrs vadīja lielu celtniecības uzņēmumu mūsu pilsētā. Sasniedzis 60 gadu vecumu, viņš pilnībā nodrošināja ģimeni, kamēr es, būdama pensijā, rūpējos par mazbērniem. Viņš bija stabils balsts gan man, gan mūsu bērniem – īsts ģimenes cilvēks.
Kādu vakaru vīrs pārnāca no darba un ar nopietnu sejas izteiksmi pienāca pie manis. Jau tajā brīdī sapratu, ka kaut kas nav kārtībā. Pēdējā laikā viņš bieži kavējās darbā, bija atturīgs un centās izvairīties no manis. Es cerēju, ka tas ir nogurums vai darba problēmas, tāpēc neuzdevu liekus jautājumus.
Taču tas, ko viņš pateica, sašķēla manu dzīvi divās daļās. Es pat nespēju iedomāties, ka kaut kas tāds varētu notikt ar mani, īpaši šajā vecumā. Kāpēc dzīve mēdz būt tik netaisnīga?
Viņš ilgi bija vilcinājies, bet beidzot šī saruna notika. Aivars skatījās man acīs un atzinās – viņš jau kādu laiku ir attiecībās ar 30 gadus jaunāku sievieti, kura dāvājusi viņam dēlu. Tagad viņam jādodas prom, jo bērnam nepieciešama viņa klātbūtne un atbalsts audzināšanā un izglītošanā.
Tomēr tas neaprobežojās tikai ar pienākuma apziņu. Viņš apgalvoja, ka tā ir patiesa mīlestība.
Es nespēju aptvert notikušo. Man bija nepieciešams laiks, lai saprastu, ka tā ir realitāte, nevis slikts sapnis.
Vienīgais jautājums, ko spēju uzdot, bija: “Vai tu esi pārliecināts? Vai šīs jūtas patiešām ir savstarpējas un tik stipras, lai tu būtu gatavs atstāt visu aiz sevis? Vai tu to nenožēlosi?”
Viņa atbilde mani satrieca līdz sirds dziļumiem: “Mīlestībai nav vecuma. Viņa mani mīl tā, kā tu nekad neesi mīlējusi.”
Vanga nosauc piecām zodiaka zīmes, kurām atlikušais gads būs īpaši veiksmīgs
Tie vārdi mani sadragāja. Es jutos nodota, nesaprasta un sāpināta līdz pašiem dziļumiem. Asaras sāka birt pašas no sevis. Es biju veltījusi viņam visus savus labākos gadus, audzinājusi mūsu bērnus, devusi viņam visu savu mīlestību un rūpes, bet viņš to nekad īsti nenovērtēja… un tagad vairs arī nenovērtēs.
Kāpēc dzīve ir tik netaisnīga? Kā man turpināt dzīvot bez viņa? Es nespēju atrast atbildi…
Dzīves stāsta turpinājumu lasiet nākošajā lapā…