Laiams tika izārstēts no savas atkarības ar hipnozes seansa palīdzību. Tik vien kā pēc stundas gara seansa Laiams jau varēja mierīgi pieķerties klāt ceptiem dārzeņiem, uz tiem neuzspiežot ne kripatiņu kečupa.
Pats Laiams saka: “Ja es nevarēju dabūt tomātus, tad es vienkārši pilnīgi jebkam liku virsū kečupu. Man tas patika, bet ne tikai – tas bija vairāk kā ieradums. Es no tā biju atkarīgs – ja kaut ko notiesāju, tad tikai tad, ja uz tā bija kečups. Tas nozīmēja, ka skolā man bija jāizlaiž pusdienas tādēļ, ka es nevarēju apēst cīsiņus vai sviestmaizes, kā to darīji citi skolas biedri. Un es tiku apsmiets par to, ka atšķīros. Es biju par to stāstījis saviem draugiem, bet neviens tā īsti tam netic.”
“Ikreiz, kad es ieraugu dārzeni, es sāku rīstīties. Skolā pārtikas tehnoloģijas nodarbībās es vispār pat tuvu nespēju parādīties dārzeņiem,” saka Laiams.
Šis pusaudzis savas dzīves laikā ir izēdis aptuveni 500 litrus kečupa – apjaušot šo skaitli, bija skaidrs, ka kaut kas lietas labā ir jādara.
Laiams piemetina: “Es jau iepriekš biju mēģinājis hipnoterapiju, bet tā nestrādāja. Tomēr pēc vienas sesijas ar Deividu Kilmuriju, atzīstu hipnoterapeitu, tas uzreiz nostrādāja, un es pamanīju atšķirību. Tagad es esmu ticis pāri savai fobijai. Pirms dažām dienām biju ēstuvē Subway, notiesāju īstas angļu brokastis. Neesmu atkarībai ticis pāri pilnībā, bet es pakāpeniski samazinu patērētā kečupa daudzumu.”
Tagad Laiams nedēļas laikā iztukšo tikai vienu pudeli kečupa un arī ietur pusdienu maltītes skolā.
Avots: mirror.co.uk