– Ko jūs ieplānojuši pavasara brīvdienām? – Sarmīte pa tālruni vaicāja dēla sievai.
– Nezinu, nekādu īpašu plānu nav, – sacīja Anna, bet tad attapās un nolēma mainīt versiju, lai vīramāte neaicinātu viņu ciemos. – Visticamāk, dosimies ārpus pilsētas pie draugiem.
– Nu labi, – vīramāte īsi atbildēja un steidzās atvadīties.
– Acīmredzot tavai mātei bija cerība, ka mēs viņu aicināsim pie sevis brīvdienās, – viņa vēlāk sacīja vīram. – Iespējams, viņa to pat gaidīja.
– Nezinu, māte man neko par to nav teikusi, – godīgi atbildēja Romāns.
– Ja viņa mēģināja, tad attaisnojies, kā gribi, – dusmīgi sacīja Anna. – Es negribu sabojāt savu nedēļas nogali, klausoties atmiņās vai muļķīgos stāstos.
– Tāpēc mēs ar prieku gaidīsim tavas ģimenes ielūgumu, bet par manu māti nerunāsim, – sacīja Romāns.
Pēc dažām dienām Sarmīte pati ieradās pie jaunlaulātajiem ar svarīgu un noslēpumainu sejas izteiksmi.
– Es biju tepat netālu un nolēmu jums atnest nelielu dāvanu, – viņa teica lietišķā tonī. – Vai līgava pacienās mani ar tēju?
Romāns uzlūkoja sievu, un viņa devās uz virtuvi, lai sagatavotu tēju.
– Un tu palīdzi sievai, – pavēlēja Sarmīte. – Varbūt viņai ir grūti, un tā būs ātrāk, jo man vispār nav laika.
Kad tējas bija sagatavotas, pāris ar drūmām sejām atgriezās viesu istabā. Sarmīte bija izlikusi dažas brošūras un reklāmas uz galda.
– Un tagad lielā dāvana no manis, – ar teatrāliem vārdiem sacīja Sarmīte. – Man vēl nebija laika to sagatavot jūsu kāzām, bet tagad tā būs īstā laikā.
– Kas notiek? – Romāns bija pārsteigts un nesaprata.
– Es jums nopirku biļetes uz kruīza braucienu Karību jūrā, kopā ar aviobiļetēm, – Sarmīte lepni paziņoja, norādot uz brošūrām uz galda. – Visa informācija, biļetes un programmas apraksti ir šeit. Gribēju jums uzdāvināt dāvanu kāzās, bet atradu šo lielisko ceļojumu tieši šajā laikā. Nevēlējos sabojāt pārsteigumu, tāpēc neko neteicu un negribēju izlikties viesu priekšā. Tāpēc ieliku tikai kartiņu, bet tagad ir pienācis brīdis, kad varu to pasniegt jums.
– Bet tā ir ļoti dārga dāvana, – Romāns bija pārsteigts.
– Nu un? Tā taču ir dāvana jums, nevis svešiniekiem, – Sarmīte, acīmredzot apmierināta ar sevi, teica. – Varu tikai iedomāties, kā jūs izskatījāties, kad atradāt tukšu aploksni no manis.
– Mēs to neminējām, – Romāns mēģināja pārliecinoši samelot.
– Nu jā, es izlikšos, ka ticu, – Sarmīte viltīgi pasmaidīja. – Tev taču nevajadzētu būt sarūgtinātai par manu kartiņu, vai ne, līgaviņ?
– Nekas, paldies par šo negaidīto pārsteigumu, – Anna nespēja atrast pareizos vārdus.
– Lūdzu, neaizmirsti par manu laipnību un sagatavo somas, jo līdz ceļojumam nav daudz laika, – Sarmīte turpināja. – Man jādodas, šodien ir daudz darāmā.
– Tev vajadzēja tieši tā uzvesties ar māti un sabojāt mūsu attiecības? – Romāns teica, kad viesis bija aizgājis. – Un starp citu, šis ceļojums ir daudz dārgāks par tavu vecāku dāvanu.
– Bet tava māte acīmredzot mēģināja mani apmānīt un izraisīt provokāciju, – Anna nevarēja noslēpt savu sašutumu. – Viņa visu laiku gaidīja, kāda būs mana reakcija, vai tu to nepamanīji?
– Tātad mēs nebrauksim nekur un turpināsim spēlēt aizvainotos?
– Protams, ka spēlēsim, – Anna smējās. – Par pārējo padomāsim vēlāk, tagad iesim sakravāt somas.
Anna ļoti vēlējās doties uz kruīza braucienu, taču viņa nevarēja aizmirst, kā vīramāte viņu izjokoja. Meitene bija pārliecināta, ka arī turpmāk viņa varētu sarīkot kādu provokāciju un “cirku”!
