Pēc divu bērnu piedzimšanas es zaudēju formu un pārstāju valkāt skaistas kleitas, jo vienkārši nepaspēju par sevi parūpēties.
Es cerēju, ka vīrs mani atbalstīs, bet kādu dienu viņš pateica:
— Man tagad ir neērti tevi rādīt kolēģiem. Viņu sievas izskatās kā no žurnāla, bet man… tantīte.
Un tad nejauši uzzināju, ka viņam ir romāns ar kolēģi. Tas bija pēdējais piliens, un es nolēmu mainīt savu dzīvi.
Turpinājums zemāk ⬇️
Mūsu ģimenē vienmēr bija pieņemts, ka vīrietis strādā, bet sieviete rada mājīgumu. Vīrs jau no paša sākuma skaidri parādīja, ka tieši šo lomu viņš no manis sagaida.
Viņš aprakstīja ģimenes dzīvi kā pasaku: es sagaidu viņu pēc darba ar siltām vakariņām, mājās ir tīrība, bērni ir laimīgi. Viņa balsī bija tik daudz pārliecības, ka man šķita: tieši tā tam jābūt.
Pēc kāzām es pilnībā iegremdējos mājas rūpēs. Gatavoju gardus ēdienus, tīrīju traipus no sniegbaltajām galdautiem, salocīju viņa kreklus ideālās kaudzītēs. Vīrs bija lepns par mani, lepojās ar mani priekš draugiem.
Bet, kad piedzimis dēls, viss mainījās. Dienas pārvērtās par bezgalīgu barošanos, mazgāšanas un miega trūkuma virkni. Es centos, bet tomēr kaut ko palaidu garām. Redzēju: vīrs ir vīlies.
Viņš neko neteica, bet viņa skats bija mainījies. Tad es nolēmu piepūlēties vēl vairāk: gulēju trīs stundas, lai visu paspētu.
Vīrs vēlējās otro bērnu, bet es baidījos. Baidījos, ka neizturēšu. Bet viņš uzstāja, teica, ka īsta ģimene ir divi bērni. Es piekāpos.
Meita piedzimst maziņa un prasīga. Es vairs neatcerējos, kad pēdējo reizi kārtīgi izgulējos, ēdu kad bija klusums vai vienkārši sēdēju bez darba. Pakāpeniski es zaudēju formu, pārstāju valkāt skaistas kleitas, jo vienkārši nespēju sekot līdzi sev.
Kādā reizē vakariņu laikā vīrs teica:
— Man tagad ir neērti tevi rādīt kolēģiem. Viņiem sievas — kā bildes, bet man… tante.
Es skatījos uz viņu, nespēdama noticēt dzirdētajam, un jutu, kā mani pārņem emocijas. Es taču dzīvoju viņam, centos ģimenes labā… Bet izrādījās, ka tas nebija pietiekami.
Es izplūdu emocijās naktīs, bet turpināju izlikties, ka viss ir kārtībā. Un tad nejauši uzzināju, ka viņam ir romāns ar kolēģi. Tas bija pēdējais piliens.
Es pieņēmu lēmumu aiziet. Bērni paliks ar mani.
Vairāk es negribu dzīvot šādās attiecībās.
Vai man vajadzētu pieņemt šo soli? Kā rīkotos jūs?
