Silta bezsniega ziema pēc kāda laika kļūs ierasta Austrumeiropā, bet pagaidām tā ir dīvaina parādība. Un jau 2025. gadā tam būs sekas. Kādām nepatikšanām jāgatavojas un kas notiks ar klimatu šogad – lasiet rakstā.
Kāpēc 2024/25. gada ziema būs silta un gandrīz bez sniega
Ziema bez sniega pagaidām neplāno kļūt par klimatisko normu Austrumeiropā. It īpaši tāpēc, ka 2024. gada janvārī dažos reģionos nokrišņu daudzums bija liels – līdz pat 30 centimetriem sniega segas. Tomēr nevar noliegt, ka pašreizējā neparastā ziema neatkārtosies Austrumeiropas daļā. To paziņoja prognožu centra “Meteo” vadītājs Šuvalovs. 21. gadsimtā jau ir bijuši divi bezsniega janvāra gadījumi, un jo tālāk, jo biežāk šādi gadījumi atkārtosies. Vidējā ziemas temperatūra līdz pat 21. gadsimta beigām pastāvīgi paaugstināsies.
Siltā ziema pati par sevi nav tāda dīvainība salīdzinājumā ar ilgstošo nokrišņu trūkumu. Uz to vērsa uzmanību Obukhovas Atmosfēras fizikas institūta Klimatoloģijas laboratorijas vadītājs Semenovs. Tas notiek neparastu procesu dēļ atmosfērā. Austrumeiropā šajā sezonā ieplūst vairāk gaisa no dienvidiem: tas ir sauss, un tā dēļ sniega krīt mazāk.
Vēl viena parādība ir saistīta ar pakāpenisku zemes pārtuksnešošanos, piebilda Šuvalovs. Dabisko klimatisko zonu robežas lēnām virzās uz ziemeļiem. Eiropas vidienē tas nozīmē garākas vasaras un bagātāku ražu. Bet dienvidos sausums var kļūt biežāks augstāku temperatūru dēļ.
Kādas briesmas Austrumeiropu sagaida pēc siltās ziemas
Globālā lauksaimniecības un rūpniecības attīstība, mežu izciršana, zemes apsaimniekošana, pārmērīgs patēriņš un nepareiza atkritumu apsaimniekošana ir paātrinājusi temperatūras paaugstināšanos visā planētas teritorijā. Tagad cilvēcei ir jārīkojas, lai palēninātu globālo sasilšanu.
Austrumeiropa ir viena no valstīm, kas riskē pirmā izjust šo pārmaiņu sekas. Visa būtība ir tāda, ka teritorijas ģeogrāfiskā stāvokļa īpatnību dēļ reģions sasilst 2,5 reizes ātrāk nekā citas planētas daļas. Divas trešdaļas sauszemes atrodas polārajos platuma grādos, kur klimata pārmaiņas ir redzamas vēl spilgtāk.
Sava nozīme ir arī tam, ka liela daļa liela daļa Austrumeiropas teritorijas ir sauszeme, kas sasilst ātrāk nekā okeāns. Tāpēc dažviet jau tagad notiek sausums, vētras un mežu ugunsgrēki. Iespējams, ka 2025. gadā šādu notikumu kļūs vairāk, uzskata zinātnieki. Aleksandrs Šuvalovs tam piekrīt. Tomēr viņš neuzdrošinās precīzi pateikt, kur un kad tieši notiks dabas katastrofas.
Taču tas, ka ekstrēmu laikapstākļu skaits palielināsies, ir fakts, un 2025. gadā to apliecinās ugunsgrēku skaits un spēcīgi nokrišņi, kas var izraisīt plūdus, un sausums.
Vēl vienas neparasti siltā karstuma viļņa sekas ir siseņu invāzijas draudi daudzos Eiropas reģionos, par ko brīdinājuši dabas eksperti. Kad šie kukaiņi apvienojas lielās grupās, tie iznīcina jebkādu veģetāciju. Lauksaimniecība cietīs milzīgus zaudējumus, ja šī problēma netiks savlaicīgi risināta, pirms skrejvaboles būs ķērušās pie darba.
Ja runājam par ilgāku perspektīvu, tad tuvāko 30-50 gadu laikā ziemas Eiropas dienvidos saīsināsies. Vasara kļūs garāka, bet nokrišņu gandrīz nebūs. Tā dēļ dažviet būs grūtāk attīstīt lauksaimniecību – kviešu un citu graudaugu audzēšana būs apdraudēta. Līdz gadsimta vidum apkures sezona Centrālajā Eiropā saīsināsies par 15-20 dienām. Pastāv risks, ka dažos reģionos trūks ūdens resursu, kas izraisīs masveida pārcelšanos uz teritorijām ar komfortablāku klimatu.
Kāds pavasaris iestāsies 2025. gadā
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
