Mēs ar manām draudzenēm esam dzīvojušas draudzīgi 15 gadus. Sākot ar mūsu iepazīšanos universitātē un kopš pirmā kursa mēs esam saglabājušas ciešas attiecības. Uzskatīju, viņas par tuviem cilvēkiem.
Draudzenes reiz man piezvanīja, paziņojot, ka viņas atrodas kafejnīcā un piedāvāja arī man pievienoties.
Es nedaudz padomāju, bet piekritu. Nepaspēju nolikt telefonu, kā izdzirdēju viņu sarunu. Viņas kopā mani apsprieda. Sacīja, ka manas kleitas ir ļoti vecmodīgas, ka mans grims ir kā vecai tantei, un, ka man laiks mainīt apģērbu un stilu.
Otra draudzene teica, ka nevaidzēja mani saukt. Bet pirmā atbildēja, ka tika piespiedusi mani zvanīt un izsaukt, jo viņai manis žēl. Es noliku telefonu un sāku izliet asaras.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk