Viņas mani ieraudzīja, apkampa un sāka izteikt komplimentus. Es atbildēju, ka man jāmaina kleita, jo tā ir vecmodīga. Vēl piebildu, ka šodien uzliku skaistu grimu, jo parasti to daru kā veca tante.
Kad uzaicināju savu māsu Lieni uz mūsu vasarnīcu Iecavā, viņa izvirzīja savas “prasības”
Tajā brīdī meitenes saprata visu. Sākumā viņas sēdēja bālas, skatoties uz mani, bet pēc tam sāka taisnoties, sakot, ka viņas tikai jokojušasi un ka patiesībā viņas mani ļoti mīl. Es viņām pateicos par 15 draudzības gadiem un sacīju, ka vairs nevēlos viņas pazīt.
Samaksāju par savu pasūtījumu un aizgāju. Man bija ļoti sāpīgi, bet sapratu, ka tādi draugi man nav vajadzīgi.
Es nezinu, kā pēc šīs situācijas varēšu uzticēties cilvēkiem. Šķiet, ka labāk būtu palikt vienai, nekā draudzēties ar tādiem cilvēkiem.
Ja tu ieguldi laiku, rūpes un atbalstu, bet pretī nesaņem cieņu un patiesu interesi, tā vairs nav veselīga draudzība, bet vienpusējas attiecības. Būt kopā ar cilvēkiem, kas nenovērtē, nozīmē pieļaut, ka tavs ieguldījums tiek ignorēts. Tas var pamazām graut pašvērtējumu un radīt sajūtu, ka neesi pietiekami labs, lai gan patiesībā tā nav.
